Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte. Latvia University of Agriculture Faculty of Economics. MBA Tamāras Grizānes

Transcription

1 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte Latvia University of Agriculture Faculty of Economics IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ MBA Tamāras Grizānes KULTŪRVĒSTURISKO PARKU PUBLISKĀ VĒRTĪBA UN IZMANTOŠANA ZIEMEĻVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTĀ PUBLIC VALUE AND USE OF HERITAGE PARKS IN NORTH VIDZEME BIOSPHERE RESERVE Promocijas darba KOPSAVILKUMS Ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai RESUME of the Ph.D. Thesis for the Scientific Degree of Dr.oec. Autore/Author Jelgava 2013

2 INFORMĀCIJA Promocijas darbs izpildīts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē Uzņēmējdarbības un vadības katedrā. Doktora studiju programma Agrārā un reģionālā ekonomika, apakšnozare Reģionālā ekonomika. Promocijas darba zinātniskā vadītāja Dr.oec. Līga Mihejeva, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore. Promocijas darba zinātniskā aprobācija noslēguma posmā: 1. aprobēts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības un vadības katedras akadēmiskā personāla sēdē 2011.gada 21.oktobrī; 2. apspriests un aprobēts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības un vadības katedras, Ekonomikas katedras, Grāmatvedības un finanšu katedras akadēmiskā personāla pārstāvju apvienotās akadēmiskās sēdē 2013.gada 6.februārī; 3. atzīts par pilnībā sagatavotu un pieņemts Promocijas padomē 2013.gada17.maijā. Oficiālie recenzenti: 1. Promocijas padomes eksperte Dr.oec. Elita Jermolajeva, Daugavpils Universitātes (DU) Sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas katedras asociētā profesore; 2. Dr.oec. Agita Līviņa, Vidzemes augstskolas asociētā profesore; 3. Dr.Jonas Jasaitis, Šauļu universitātes Lauksaimniecības attīstības zinātnes centra direktors, Sociālo zinātņu nodaļas asoc. profesors (Lietuva, Šauļi). Promocijas darba aizstāvēšana notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas nozares Agrārās un reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē gada 30. augustā, Jelgavā, Svētes ielā 18, Ekonomikas fakultātes 212. auditorijā plkst Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā un Atsauksmes sūtīt Promocijas padomes sekretārei asociētai profesorei Dr.oec. Anitai Auziņai Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001; Tālr.: ; e-pasts: ISBN ISBN (online) 2

3 SYNOPSIS The Ph.D. Thesis has been developed at the Department of Business and Management, Faculty of Economics, Latvia University of Agriculture. Doctoral Study Program Agrarian and Regional Economics, sub-branch of science Regional Economics. Supervisor of the Ph.D. Thesis Dr.oec. Liga Mihejeva, professor, Latvia University of Agriculture. Scientific approbation of the Ph.D. Thesis at the final stage: 1. Approbated at the meeting of the academic personnel of the Department of Business and Management, Faculty of Economics, Latvia University of Agriculture on October 21 st, 2011; 2. Discussed and approbated at the interdepartmental meeting of the academic personnel of the Department of Entrepreneurship and Management, Department of Economics, Department of Accounting and Finance of the Faculty of Economics, Department of Management Systems of the Faculty of Information Technology of Latvia University of Agriculture on February 6 th, 2013; 3. Recognized as fully prepared and accepted in Promotional Council on Official reviewers: 1. Expert of the Promotional Council Dr.oec. Elita Jermolajeva, associate professor, Department of Economics, Faculty of Social Sciences, Daugavpils University (DU). 2. Dr.oec. Agita Līviņa, professor, associate professor, Vidzeme University of Applied Sciences. 3. Dr.Jonas Jasaitis, associate professor, Director of Rural Development Center, Department of Social Sciences (Lithuania, Šiauliai). Presentation and defence of the Ph.D. Thesis will be held at an open meeting of the Promotional Council of Latvia University of Agriculture, Economics Sciences, sub-discipline Agrarian and Regional economics on August 30 th, 2013, in Room 212 of the Faculty of Economics, Svētes Street 18, Jelgava, at o clock. Ph.D. Thesis is available for reviewing at the Fundamental Library of Latvia University of Agriculture, Lielā Street 2, Jelgava, and on website You are welcome to send your comments to the secretary of the Promotional Council Svētes Street 18, Jelgava, LV-3001; Phone: ; efuzn@llu.lv. Secretary of the Promotion Council Dr.oec. Anita Auzina, assoc. professor of the Latvia University of Agriculture. 3

4 SATURS INFORMĀCIJA... 2 PUBLICITĀTE UN CITA ZINĀTNISKĀ PIEREDZE... 6 IEVADS KULTŪRVĒSTURISKIE PARKI KĀ TŪRISMA RESURSI, TO IZMANTOŠANA UN PUBLISKĀ VĒRTĪBA: TEORĒTISKIE ASPEKTI Kultūrvēsturisko parku definīcijas, iedalījums, mijiedarbība un elementi Kultūrvēsturiskie parki kā tūrisma resursi Kultūrvēsturisko parku publiskā vērtība un tās noteikšana Kultūrvēsturisko parku kā tūrisma resursu izmantošana TIESISKAIS, NORMATĪVAIS UN INSTITUCIONĀLAIS ATBALSTS KULTŪRVĒSTURISKAJIEM PARKIEM KĀ TŪRISMA RESURSIEM Kultūras ministrija un tās politiskais ietvars Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās politiskais ietvars Zemkopības ministrija un tās politiskais ietvars Ekonomikas ministrija un tās politiskais ietvars tūrisma attīstībai Analizēto tiesisko un normatīvo dokumentu kopvērtējums KULTŪRVĒSTURISKO PARKU KĀ TŪRISMA RESURSU VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES, KRITĒRIJI, TO ATLASE UN APROBĀCIJA Vērtības noteikšanas metodes Vēlme maksāt un ceļojuma izmaksu metožu aprobācija etalonparkā Tūrisma resursu vērtēšanas pieejas un kritēriji ZIEMEĻVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTA KULTŪRVĒSTURISKIE PARKI, TO IZMANTOŠANA TŪRISMĀ UN PUBLISKĀ VĒRTĪBA REĢIONĀLAJĀ POLITIKĀ Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts Kultūrvēsturiskie parki Kultūrvēsturisko parku kā tūrisma resursu vērtība Kultūrvēsturisko parku klasifikācija pēc izmantošanas tūrismā Kultūrvēsturisko parku publiskā vērtība reģionālās un vietējās politikas kontekstā ZIEMEĻVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTA KULTŪRVĒSTURISKO PARKU IEŅĒMUMU PROGNOZĒŠANAS MODELIS UN PROGNOZE TŪRISMĀ Vērtību pārneses metodes pielietojums prognozēšanas modeļa izstrādē Provizoriskā apmeklētāju skaita aprēķins Ieņēmumu no tūrisma prognozēšanas modelis Modeļa pielietojuma rezultāti SLĒDZIENI GALVENIE SECINĀJUMI PROBLĒMAS UN TO RISINĀJUMI

5 CONTENTS SYNOPSIS... 3 PUBLICITY AND OTHER RESEARCH INFORMATION INTRODUCTION HERITAGE PARKS AS TOURISM RESOURCES, THEIR USE AND PUBLIC VALUE: THEORETICAL ASPECTS Definition, division, interaction and elements of heritage parks Heritage parks as tourism resources Public value of heritage parks and its determination Use of heritage parks as tourism resources LEGAL, NORMATIVE AND INSTITUTIONAL SUPPORT FOR HERITAGE PARKS AS TOURISM RESOURCES Ministry of Culture and its political framework Ministry of Environmental Protection and Regional Development and its political framework Ministry of Agriculture and its political framework Ministry of Economics and its political framework for tourism development Total assessment of the analysed legal and normative documents METHODS FOR DETERMINING VALUE OF HERITAGE PARKS AS TOURISM RESOURCES, CRITERIA, THEIR SELECTION AND APPROBATION Value determination methods Approbation of Willingness to Pay and Travel Cost methods in a standard park Approaches and criteria to the evaluation of tourism resources HERITAGE PARKS OF NORTH VIDZEME BIOSPHERE RESERVE, THEIR USE IN TOURISM AND THEIR PUBLIC VALUE IN REGIONAL POLICY North Vidzeme Biosphere Reserve Heritage parks Value of heritage parks as tourism resources Classification of heritage parks based on their use in tourism Public value of heritage parks in the context of regional and local policy INCOME FORECAST MODEL FOR NORTH VIDZEME BIOSPHERE RESERVE HERITAGE PARKS AND INCOME FORECAST IN TOURISM Application of Value Transfer Method to the development of the forecast model Calculation of the provisional number of visitors Income from the tourism forecast model Results of the model application CONCLUSIONS MAIN CONCLUSIONS PROBLEMS AND THEIR SOLUTIONS

6 PUBLICITĀTE UN CITA ZINĀTNISKĀ PIEREDZE Publicēti zinātniskie raksti starptautiski atzītos izdevumos 1. Grizāne T., Bērziņa I. (2011) Ķemeru nacionālā parka apmeklētāja profils. No: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas VI Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums. Rīga: RPIVA, lpp. CD. ISBN Grizane T., Berzina I. (2011) Heritage Parks in North Vidzeme: Resource and Usage. In: Economic Science for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference: Resources and Education, No. 25, Jelgava: LLU. pp ISSN ; ISBN Grizane T., Berzina I. (2011) Economic Impact of Tourism in Ķemeri National Park. In: Economic Science for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference: Resources and Education, No 25, Jelgava: LLU, pp ISSN ; ISBN Grizāne T. (2011) Heritage Parks as a Product of Human Resource Creativity: Impact and Dependence in the North Vidzeme. Kultūrvēsturiskie parki kā cilvēkresursu kreativitātes produkts: ietekmes un saistības Ziemeļvidzemē. No: Radošā personība. Zinātnisko rakstu krājums=creative Personality. Collection of Scientific papers. No. IX. Rīga: RPIVA, Kreativitātes zinātniskais institūts, pp ISSN ISBN Grizane T. (2011) Classification Problems of Tourism Resource Consumption of Heritage Parks=Kultūros ir istorijos parkų kaip turizmo išteklių klasifikavimo problēma. In: Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektyvos, No 4(24). Šauļi: ŠUL, pp ISBN Grizane T., Mihejeva L. (2010) Economics of Rural Heritage Parks: Willingness to Pay. In: European Integration Studies, Research and Topicalities, No 4, Kaunas: KTU, EI, pp ISSN Grizane T., Mihejeva L. (2010) Regional Heritage Parks valuation using Travel Cost Method. In: Solutions on Harmonizing Sustainability and Nature Protection with Socio-economic Stability: Proceedings of the 3 rd International Scientific Conference of Vidzeme University of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Biosphere Reserve. Valmiera: ViA, pp ISBN Grizane T. (2010) Determining Evaluation Criteria of Rural Heritage Parks. In: Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektyvos, No 3(19). Šauli: ŠUL, pp ISBN Grizane T. (2009) Heritage Parks: Theoretical Findings. In: Sustainable Planning Instruments and Biodiversity Conservation: Proceedings of the 2 nd North Vidzeme Biosphere Reserve and Vidzeme University of Applied 6

7 Sciences International Scientific Conference. Riga: Academic Press of the University of Latvia, pp ISBN Grizane T., Mihejeva L. (2009) A Study on the Impact of Investments on Number of Visitors in the Heritage Maija Park of Cesis. In: Economic Science for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference, No 20, Jelgava: LLU, pp ISBN Grizane T. (2009) The Public Value of Heritage Parks: Theoretical Findings. In: Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektyvos, No 3(16). Šauļi: ŠUL, pp ISBN Publicēšanai pieņemts zinātniskais raksts starptautiski atzītā izdevumā Grizane T. (2013) Evalution of Heritage Parks as Tourism Resource: The Case of North Vidzeme Biosphere Reserve. Iesniegts un pieņemts publicēšanai Krakovas Lauksaimniecības universitātes zinātnisko rakstu krājumā (Polija). Pētījuma rezultātu prezentēšana starptautiskās konferencēs 1. Evalution of Heritage Parks as a Tourism Resource: the Case of North Vidzeme Biosphere Reserve. - International Conference of PhD students Multidirectional Research in Agriculture and Forest, 2013.gada 16.martā, Krakovā (Polija). 2. Classification Problems of Tourism Resource Consumption of Heritage Parks. Kultūros ir istorijos parkų kaip turizmo išteklių klasifikavimo problēma. International Scientific Conference Vision of the Modern Vilage, gada septembrī, Šauļos (Lietuvā). 3. Economic Impact of Tourism in Ķemeri National Park. - International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, gada aprīlī, Jelgavā (Latvijā). 4. Heritage Parks as a Product of Human Resource Creativity: Impact and Dependence in the North Vidzeme. - International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, gada aprīlī, Jelgavā (Latvijā). 5. Profile of Park Visitors. - The 6th International Young Scientist Conference, 2010.gada 2. decembrī, Rīgā (Latvijā). 6. Heritage Parks as a Product of Human Resource Creativity: Impact and Dependence in the North Vidzeme. - Creativity Research and Development for the Human Resource Development, gada Novembrī, Rīgā (Latvijā). 7. Classification Problems of Tourism Resource Consumption of Heritage Parks. - International Scientific Conference Vision of the Modern Vilage, gada septembrī, Šauļos (Lietuvā). 8. Regional Heritage Parks valuation using Travel Cost Method. - The 3 rd International Scientific Conference of Vidzeme University of Applied 7

8 Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Biosphere Reserve Solutions on Harmonizing Sustainability and Nature Protection with Socio Economic Stability, gada augustā, Valmierā (Latvijā). 9. The Economics of Rural Heritage Parks: Willingness to Pay. - European Integration Studies, Legal, political and Economical Initiatives Towards Europe of Knowledge 2010, gada 23. aprilī, Kauņā (Lietuvā). 10. The Public Value of Heritage Parks: Theoretical Findings. - International Scientific Conference Vision of the Modern Vilage, gada 25. septembrī, Šauļos (Lietuvā). 11. A Study on the impact of Investments on Number of Visitors in the Heritage Maija Park of Cesis. - International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, gada aprīlī, Jelgavā (Latvijā). 12. Heritage Parks: Theoretical Findings. - International Scientific Conference of Vidzeme University of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Biosphere Reserve Sustainable Planning Instruments and Biodiversity Conservation, gada novembrī, Valmierā (Latvijā). Pētījuma rezultātu prezentēšana citās konferencēs 1. LR Centrālās statistikas pārvaldes un TIC statistika ZBR apmeklējumu kontekstā. - Latvijas Universitātes 70. zinātniskās konferences tūrisma sekcija. Tūrisma produkts un tā paplašināšanas iespēja. Rīga, gada 6. februārī. 2. Kultūrvēsturiskie parki Ziemeļvidzemē: kritēriji un vērtēšana. - Latvijas Universitātes 69. Zinātniskās konferences tūrisma sekcija. Tūrisma produkts un tā paplašināšanas iespējas Latvijā. Rīga, gada 9. februārī. Dalība projektā INTERREG B III Projekts Parki un ieguvumi vadošais partneris Meklenburgas Rietumpomerānijas Lauksaimniecības, vides un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija Greifsvaldas universitātes Ģeogrāfijas un ģeoloģijas institūta personā (Vācija), dalībnieks no Latvijas Ķemeru NP administrācija. Autores ieguldījums pētījuma Tūrisma ekonomiskā nozīme Ķemeru NP un tā blakusteritorijās 2010.gadā autore (autorlīgums Nr. K-4-09/8 ( )) ilgtspējīga tūrisma attīstības stratēģijas sociālekonomiskā pamatojuma nolūkam. Dalība semināros 1. Starptautiskā projekta Muižas parki kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa (Regeneration of Parks as an Integral Part of Historical Heritage jeb Green Heritage) seminārā. Turaidā gada 19. jūnijā. 2. ViA ESPON projekta seminārs Lauku reģionu potenciāls (Nr. 2013/2/5). Reģionālā darbnīca. Amatas novads, 2010.gada 7.oktobrī. 8

9 3. Starptautiskajā konferencē Izglītība un kultūra Eiropas reģionu attīstības platforma. Valmiera, 2011.gada 9.maijā. 4. Sešu metodoloģisko semināru cikls Augstskolu pētnieciskais potenciāls reģionālās attīstības veicināšanai Rīcībpētījums Inovācija- Ekonomika-Atbildība. LU, Rīga, no 2009.gada 6. novembra līdz 2011.gada 25. februārim. 5. Valsts pētniecības programmas Nacionālā identitāte projekta Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība zinātniski praktiskā konference Sadarbība reģiona attīstībai. Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions, Valmierā, 2012.gada 7.septembrī. 6. Vidzemes Augstskolas un Vidzemes plānošanas reģiona deleģēta eksperte ekonomikas jautājumos Britu padomes īstenotā projekta Radošās pilsētas seminārā. Cēsis, 2009.gada novembrī. Cita zinātniskā pieredze Promocijas darba autore vadījusi gada projekta Kultūrainavas potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai Vidzemes augstskolas (ViA) Tūrisma vadības un viesmīlības fakultātē (TVVF), kā arī konsultējusi vienu maģistra darba un sešus bakalaura darba autorus. 9

10 PUBLICITY AND OTHER RESEARCH INFORMATION Published scientific articles in internationally quoted sources 1. Grizane T., Berzina I. (2011) Visitors Profile in Kemeri National Park. In: Proceedings of VI New Scientists Conference of Riga Teacher Training and Educational Management Academy. Riga: RTTEMA, pp , CD. ISBN Grizane T., Berzina I. (2011) Heritage Parks in North Vidzeme: Resource and Usage. In: Economic Science for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference: Resources and Education, No. 25, Jelgava: LUA. pp ISSN ; ISBN Grizane T., Berzina I. (2011) Economic Impact of Tourism in Ķemeri National Park. In: Economic Science for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference: Resources and Education, No 25, Jelgava: LUA, pp ISSN ; ISBN Grizane T. (2011) Heritage Parks as a Product of Human Resource Creativity: Impact and Dependence in North Vidzeme. In: Creative Personality. Collection of Scientific papers. No. IX. Riga: RTTEMA, Creativity Research Centre, pp ISSN ISBN Grizane T. (2011) Classification Problems of Tourism Resource Consumption of Heritage Parks=Kultūros ir istorijos parkų kaip turizmo išteklių klasifikavimo problēma. In: Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektyvos, No 4(24). Šiauliai: SU, pp ISBN Grizane T., Mihejeva L. (2010) Economics of Rural Heritage Parks: Willingness to Pay. In: European Integration Studies, Research and Topicalities, No 4, Kaunas: KTU, EI, pp ISSN Grizane T., Mihejeva L. (2010) Regional Heritage Parks valuation using Travel Cost Method, In: Solutions on Harmonizing Sustainability and Nature Protection with Socio-economic Stability: Proceedings of the 3 rd International Scientific Conference of Vidzeme University of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Biosphere Reserve. Valmiera: VUAS and NCANVBR, pp ISBN Grizane T. (2010) Determining Evaluation Criteria of Rural Heritage Parks. In: Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektyvos, No 3(19). Šiauliai: SU, pp ISBN Grizane T. (2009) Heritage Parks: Theoretical Findings. In: Sustainable Planning Instruments and Biodiversity Conservation: Proceedings of the 2 nd North Vidzeme Biosphere Reserve and Vidzeme University of Applied Sciences International Scientific Conference. Riga: Academic Press of the University of Latvia, pp ISBN

11 10. Grizane T., Mihejeva L. (2009) A Study of the Impact of Investments on Number of Visitors in the Heritage Maija Park of Cesis. In: Economic Science for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference, No 20, Jelgava: LUA, pp ISBN Grizane T. (2009) The Public Value of Heritage Parks: Theoretical Findings. In: Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektyvos, No 3(16). Šiauliai: SU, pp ISBN Publications accepted for publishing in internationally quoted sources Grizane T. (2013) Evalution of Heritage Parks as Tourism Resource: The Case of North Vidzeme Biosphere Reserve. Submitted and accepted for publication in the collection of scientific papers of Agricultural University of Cracow (Poland). Presenting research results in international conferences 1. Evaluation of Heritage Parks as a Tourism Resource: the Case of North Vidzeme Biosphere Reserve. - International Conference of PhD students Multidirectional Research in Agriculture and Forest, March 16, 2013, Cracow (Poland). 2. Classification Problems of Tourism Resource Consumption of Heritage Parks. Kultūros ir istorijos parkų kaip turizmo išteklių klasifikavimo problēma. International Scientific Conference Vision of the Modern Village, September 23-24, 2011, Šiauliai (Lithuania). 3. Economic Impact of Tourism in Ķemeri National Park. - International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, April 28-29, 2011, Jelgava (Latvia). 4. Heritage Parks as a Product of Human Resource Creativity: Impact and Dependence in the North Vidzeme. - International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, April 28-29, 2011, Jelgava (Latvia). 5. Profile of Park Visitors. - The 6th International Young Scientist Conference, December 2, 2010, Riga (Latvia). 6. Heritage Parks as a Product of Human Resource Creativity: Impact and Dependence in the North Vidzeme. - Creativity Research and Development for the Human Resource Development, November 5-6, 2010, Riga (Latvia). 7. Classification Problems of Tourism Resource Consumption of Heritage Parks. - International Scientific Conference Vision of the Modern Village, September 24-25, 2010, Šiauliai (Lithuania). 8. Regional Heritage Parks valuation using Travel Cost Method. - The 3 rd International Scientific Conference of Vidzeme University of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Bioshere Reserve Solutions on Harmonizing Sustainability and Nature Protection with Socio Economic Stability, August 19-20, 2010, Valmiera (Latvia). 11

12 9. The Economics of Rural Heritage Parks: Willingness to Pay. - European Integration Studies, Legal, political and Economical Initiatives Towards Europe of Knowledge 2010, April 23, 2010, Kaunas (Lithuania). 10. The Public Value of Heritage Parks: Theoretical Findings. - International Scientific Conference Vision of the Modern Village, September 25, 2010, Šiauliai (Lithuania). 11. A Study on the impact of Investments on Number of Visitors in the Heritage Maija Park of Cesis. - International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, April 23-24, 2009, Jelgava (Latvia). 12. Heritage Parks: Theoretical Findings. - International Scientific Conference of Vidzeme University of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Bioshere Reserve Sustainable Planning Instruments and Biodiversity Conservation, November 13-14, 2008, Valmiera (Latvia). Presenting research findings at other conferences 1. Statistics of the Central Statistical Bureau of the Republic of Latvia and TIC in the Context of NVBR. 70 th Scientific Conference, University of Latvia, Tourism section. Tourism Product and its Expansion Opportunities in Latvia. Riga, February 6, Heritage Parks in North Vidzeme: Criteria and Assessment. 69 th Scientific Conference, University of Latvia, Tourism section. Tourism Product and its Expansion Opportunities in Latvia. Riga, February 9, Participation in project INTERREG B III Project Parks and Benefits leading partner - Ministry of Agriculture, Environment and Consumer Protection of Mecklenburg-Western Pomerania in the person of the Institute of Geography and Geology of Greifswald University (Germany), participant from Latvia administration of Kemeri NP. Author s contribution author of the research Economic Significance of Tourism in Kemeri NP and its Neighbouring Territories in 2010 (author s contract No. K-4-09/8 ( )) for the purposes of social and economic substantiation for a sustainable tourism development strategy. Participation in seminars 1. Regeneration of Parks as an Integral Part of Historical Heritage (Green Heritage) project seminar. Turaida, June 19, ViA ESPON project seminar Potential of Rural Regions (No. 2013/2/5). Regional workshop. Amata region, October 7, International conference Education and Culture European Regional Development Platform. Valmiera, May 9,

13 4. Series of six methodology seminars Universities Research Potential for Facilitating Regional Development Action Research Innovation-Economics-Responsibility. UL, Riga, from November 6, 2009 till February 25, Scientific practical conference Cooperation for Regional Development within the project National Identity and Social Human Security of the National research programme National Identity. Vidzeme University of Applied Sciences and Vidzeme Planning Region, September 7, Expert in economics delegated by Vidzeme University of Applied Sciences and Vidzeme Planning Region in the British Council project Creative Cities seminar. Cesis, November 23-24, Other information The author of the Ph.D. Thesis has managed a year-long project Potential of Cultural Landscape for Diversifying Tourism Offer in the Faculty of Tourism and Hospitality Management of Vidzeme University of Applied Sciences (VUAS), as well as has advised an author of a Master Thesis and six authors of Bachelor Thesis. 13

14 IEVADS Kultūras tūrisms ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma veidiem pasaulē. Latvijā tas ir definēts kā viens no stratēģiskajiem tūrisma produktiem ar prioritāti dažāda mēroga tūrisma attīstības koncepcijās, atbilstoši teritoriālajām (t.sk. reģionālajām) īpatnībām un iespējām. Kultūrvēsturiskie parki (KVP) ir kultūras mantojuma sastāvdaļa, kas pasaulē pārsvarā ir valsts vai uzņēmumu īpašumā. Tās izmantošana tūrismā dod ekonomiskus, sociālus un vidi aizsargājošus ieguvumus. Taču ekonomiskā situācija pasaulē liek pārskatīt KVP publisko vērtību, kas Latvijā nozīmē rēķināties arī ar tūrisma pakalpojumu saasinātu konkurenci, jo KVP ir būtisks resurss ceļotāju piesaistei un jaunu tūrisma pakalpojumu izveidei. Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis KVP, bet tikai neliela (sakoptākā) daļa, piemēram, Rundāles pils dārzs un Bīriņu pils parks, tiek izmantota tūrismā. KVP kā Latvijas kultūrtūrisma potenciāls joprojām ir nepietiekami izmantots un atrodas nesamērīgi zemu kopējā tautsaimniecības struktūrā, jo KVP veidošanai, rekonstrukcijai un uzturēšanai nepieciešama apjomīgu investīciju piesaiste. Tā būtu pamatojama ar KVP noteiktu jeb novērtētu publisko vērtību. Ekonomikā darbojas noteikums kas netiek finansiāli novērtēts, tas netiek ņemts vērā, pieņemot ekonomiska rakstura lēmumus. Tādēļ, lai KVP saglabātu nākamajām paaudzēm, kā arī, lai tos varētu nevilcinoties izmantot, jānosaka KVP kā tūrisma resursu vērtība, KVP publiskā vērtība un provizoriskie ieņēmumi no KVP izmantošanas tūrismā. KVP kā izpētes avots noder gan nacionālās identitātes un sabiedrības veselības, gan bioloģiskās daudzveidības un arī reģionu vietējo tūrisma resursu ilgtspējīgas izmantošanas pētījumiem. Tas liecina, ka promocijas darba tēma ietver arī tādas starpdisciplināras nozares, kā ekonomika, bioloģija, vides zinātne, ģeogrāfija, tūrisms u.c. Tādēļ pētījumā autore balstās uz šajās jomās pasaulē vadošo zinātnieku pētījumu rezultātiem, kas tieši vai netieši saistīti ar KVP kā tūrisma resursu un šī resursa publisko vērtību. Tādējādi var arī zinātniski pamatot tūrismā KVP izmantošanas klasifikāciju, uz kā pamata veikt ieņēmumu aprēķinu no provizoriskās izmantošanas tūrismā. KVP kā tūrisma resursu izpētē galvenie izziņas avoti ir gan ārvalstu, gan Latvijas zinātnieku darbi. Piemēram, C. Gunn (1993), R. Burton (1995), M. Montaner (1997), R.G.J. Ashworth, J. Tunbridge (2000), М. Biržakovs (2003), B. Garanča (2004), R. Knezevic (2008), Xiao-Long Ma, C. Ryan un Ji- Gang Bao (2009), J. Trušiņš (1990), O. Nikodemus (2010). KVP publiskās vērtības un tās sastāvdaļu, vēsturiskā mantojuma izpēti autore balsta W. Henderson un A. Hewing (1987), A. Randall (1987; 1994), G. Goerl (1998), G. Kelly (2002), R. Hewison (2004), B. Bozemann (2007) darbu atziņās, bet KVP publiskās vērtības, kultūras un ekonomikas saikni M. Moore (1995), M. Hutter un D. Throsby (2008) u.c. teorijās. Savukārt KVP kā tūrisma resursu klasifikācija, vērtēšana caur kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma 14

15 prizmu balstīta un pamatota ar dažādu organizāciju un zinātnieku pētījumu rezultātiem. Piemēram, tādiem kā Par izcilu servisu (Towards an Excellent Service (TAES)), Price Waterhouse and Coopers and Lybrand, Vides, pārtikas un lauku lietu departaments (Departament for Environment, Food and Rural Affairs (DEFRA)), Nacionālais fonds (National Trust), Valsts zemes fonds (Trust for Public Land), CABE Space (Commission for Architecture and Built Environment), M. Lockwood (1995), A. Freeman (1995; 2003), C.P. Barros (2005a; 2005b), C.R. Edginton (2002), Xiao-Long Ma (2009). Promocijas pētījumā ņemtas vērā arī zinātnieku E. Babie (1992), T.C. Haab (2002), S. Navrud (2002), W. Santaga (2002), K. Willis (2002), A.S. Cho (2004), J. Holden (2004), J.C. Gordon (2006), I.J. Bateman (2006), G.W. Harrison (2006), M. Thiene (2009), P. Harnik (2009) u.c. norādes, ka KVP publiskās vērtības noteikšanā ir metožu dažādība un plašs šo metožu pielietošanas lauks. Latvijas KVP pētniecība apzināta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza zinātnieku un praktiķu pētījumos, piemēram, I. Janeles (1992, 2010), R. Cinovska (1974), A. Zvirgzda (1967, 1974, 1976, 2009) darbos. Latvijas zinātnieki, tāpat kā ārzemju kolēģi, nav vērtējuši KVP kā tūrisma resursus apstākļos, kad tie tūrismā ir maz izmantoti vai netiek izmantoti vispār. Lielākās iestrādes Latvijā, kas skar KVP, ir dabas, tās resursu un aizsardzības vērtēšanā. Piemēram, K. Dreija (2013) pētījusi Latvijas vēsturiskos dārzus un parkus mūsdienu lauku ainavā, Dz. Atstāja (2008) pētījusi ekonomisko novērtējumu metodes apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanai un novēršanai Latvijā. Saistībā ar tūrismu Latvijas nacionālos parkus (NP), kuros ietilpst arī KVP, pētījusi I. Bērziņa (2012), veicot tūrisma ekonomiskā nozīmīguma novērtēšanu Latvijas nacionālo parku (NP) reģionos. Arī promocijas darba autore veikusi Ķemeru NP un tā sociālekonomiski svarīgo blakusteritoriju novērtēšanu, sociālekonomiskās vides analīzi un tūrisma ietekmes ekonomiskās vērtības aprēķināšanu. Tomēr Latvijā KVP kā publiska vertība un kā tūrisma resursi nav vērtēti nekad. Tas nav veikts arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (ZBR). Līdz ar to nav zināmi no Latvijas KVP izmantošanas tūrismā gūstami ieņēmumi, kas palielinātu reģionālo konkurētspēju un lauku teritoriju attīstību. Īpaša nozīme tam ir apstākļos, kad valstī notiek finanšu līdzekļu taupīšana un resursu izmantošanas efektivizācija. Promocijas pētījuma tēma ir saskaņā ar apstiprinātajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai gadā 1, kuru noteikšanas kārtību regulē Zinātniskās darbības likuma (2005) 13. panta otrās daļas 3. punkts un 34. panta ceturtā daļa. Pētījuma objekts ZBR kultūrvēsturiskie parki, bet pētījuma priekšmets ZBR kultūrvēsturisko parku kā tūrisma resursu vērtība, MK rīkojums Nr.594 "Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai gadā" ("LV", 139 (4125), ) [spēkā ar ] 15

16 publiskā vērtība un provizoriskie ieņēmumi no to izmantošanas tūrismā. Promocijas pētījums balstās hipotēzē, ka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā tūrismā maz izmantotajiem un neizmantotajiem kultūrvēsturiskajiem parkiem ir publiskā vērtība un spēja gūt ieņēmumus. Promocijas darba mērķis ir zinātniski pamatot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā tūrismā maz izmantoto un neizmantoto kultūrvēsturisko parku spēju gūt ieņēmumus. Uzdevumi pētījuma mērķa sasniegšanai: 1. izpētīt zinātnisko literatūru, publicētos pētījumu rezultātus un iestrādes kultūrvēsturisko parku publiskās vērtības noteikšanā un tūrisma resursu izmantošanā; 2. noteikt un izvērtēt kultūrvēsturisko parku publisko vērtību, tās metodiku un realizāciju, ar tūrisma resursu saistīto tiesisko, normatīvo un institucionālo bāzi; 3. izpētīt, atlasīt un aprobēt kultūrvēsturisko parku kā tūrisma resursu vērtības noteikšanas metodes un etalonparku pārneses datu ieguvei; 4. apzināt un novērtēt ZBR KVP un to publisko vērtību; 5. argumentēt pārneses datu bāzes iegūšanu un vērtību pārneses metodes izmantošanu. Izstrādāt kultūrvēsturiskā parka ieņēmumu prognozēšanas modeli un prognozēt ieņēmumus no tūrisma ZBR. Promocijas darba izstrādē izmantotā informatīvā bāze starptautiskie un Eiropas tiesību akti, LR likumi, LR MK noteikumi, LR EM, LR KM, LR ZM, LR VARAM un to pakļautībā esošo institūciju (piemēram, DAP, ZBR, VKPAI, LVM, TAVA) materiāli; Cēsu novada, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģionu, ZBR novadu un pašvaldību materiāli un dati; starptautisko (piemēram, UNESCO, HELCOM, ICOMOS) un vietējo organizāciju, apvienību, asociāciju, nevalstisko organizāciju (piemēram, VAA, VTA, KTTA LC, LPMA, LR CSP, TIC, LATTŪRINFO) informācija un datu apkopojumi; zinātniskās publikācijas, bibliogrāfija un interneta resursi; ZBR KVP īpašnieku, pārvaldītāju intervijas un aptaujas. Pētījuma informācijas ģeogrāfiskajā aptvērumā ietilpst Amerika, Austrālija, Eiropas valstis, Latvija, t.sk. Ziemeļvidzeme. Pētījumā izmantoti gada līgumdarbā ar DAP u.c. pētījumos iegūto rezultātu dati, kā arī autores konstruktīvie aprēķini. Promocijas pētījumā pielietotās metodes monogrāfiskā metode, kontentanalīzes un dedukcijas metode, loģiski konstruktīvā un sintēzes metode, KVP publiskās vērtības noteikšanai adaptēta Džodijas Ficpatrikas (Jody Fizpatric) (2004) politikas dokumentu summārā vērtēšanas metode, izmantotas vēlme maksāt (WTP), ceļojuma izmaksu metodes (TCM) un ceļojuma veidošanas funkcija (TGF), vērtību pārneses metode (VTM), triangulācija, prognozēšana, ekspertmetode, matemātiskās statistikas metodes aprakstošās statistikas analīze, dispersiju analīze, lineārā korelācija, lineārā 16

17 regresija, faktoru un klasteru analīze. Heteroskedativitātes pārbaude tika veikta ar Vaita testu (White s test), autokorelācija - ar Durbina-Watsona (Durbin- Watson) statistiku, normalitātes pārbaude ar Žarka-Bera (Jarque-Bera) testu. Promocijas pētījumā pielietotas modelēšanas un finanšu analīzes metodes: ieņēmumu metode, investīciju efektivitātes aprēķināšana, investīciju atmaksāšanās termiņa noskaidrošana, kā arī tīrās pašreizējās vērtības noteikšana jeb projekta ieguvumu un izmaksu diskontēšana. Pētījuma ierobežojums izpētes lauks ir plašs un skar starpdisciplināras jomas. Tajās KVP pētīti tikai saistībā ar tūrismu. KVP kā tūrisma resursu ieņēmumu prognozes modelis un ieņēmumu prognoze ZBR galvenokārt balstās uz gadā iegūtajiem rekreācijas vērtības aprēķinu rezultātiem Cēsu pilsētas Maija parkā (kā etalonparkā), tur veiktajām investīcijām un izdevumiem. 2 Līdz ar to ieņēmumu prognozes aprēķinos arī izmantoti gada LR CSP dati. Citos promocijas darba izpētes gadījumos izmantota statistika arī par laika periodu no līdz gadam. Zinātniskais ieguldījums un pētījuma novitāte 1. Teorētiski pamatota KVP dabas un kultūrvēstures saikne, publiskā vērtība, KVP kā tūrisma resursu būtība un sasaiste ar ainavu. 2. Pirmo reizi veikta ZBR teritorijas KVP kā tūrisma resursu izvērtēšana. 3. Pētījums prezentē KVP publiskās vērtības noteikšanas metodiku, kas adaptēta no Džodijas Ficpatrikas (Jody Fizpatric) (2004) politikas dokumentu summārās vērtēšanas metodes un balstīta uz Marka Mūra (Mark Moor) (1995), Roberta Hevisona (Robert Hewison) un Džona Holdena (John Holden (2004) politikas veidošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma kā publiskās vērtības shēmām. 4. Izstrādāti KVP kā tūrisma resursu vērtēšanas kritēriji jauna pieeja, kura no iepriekš zināmajām atšķiras, jo ir papildināta ar triangulēšanas paņēmienu vairāku vērtēšanas metožu kompleksu apvienojumu, kas piemērota tūrismā maz izmantoto un neizmantoto KVP vērtēšanai. 5. Ar KVP klasifikāciju veikta KVP izmantošanas salīdzinošā novērtēšana, noteikta KVP komercializācija, tādējādi arī noteikts mērķis gūt ienākumus no tūrisma KVP. 6. Izstrādāts KVP ieņēmumu prognozes modelis, kas balstīts uz vērtību pārneses metodi. 7. Veikts ZBR KVP kā tūrisma resursu izmantošanas provizorisko ieņēmumu aprēķins. 2 Pēc Cēsu novada domes darbinieku sniegtām ziņām. Atsaucoties uz datu konfidencialitāti, netiek atšifrēti dati, piem., strādājošo algas. Līdz ar to autore pieņem, ka visi atskaitījumi, nodokļu aprēķini jau ir veikti. 17

18 Pētījuma tautsaimnieciskais nozīmīgums 1. Izstrādātās metodikas pielietošanas rezultāti var veicināt sabiedrības izpratni par KVP publisko vērtību, var palīdzēt reģiona attīstības politikas veidošanā, mobilizēt un palielināt investīcijas KVP. 2. KVP kā tūrisma resursu vērtēšanas metodika paplašina racionāli izmantojamo tūrisma resursu diapazonu, ļauj paaugstināt to kvalitāti, sabalansē KVP aizsardzības funkcijas un to ekonomisko izmantošanu. 3. Apkopoti ZBR KVP kā tūrisma resursi, dots to vēsturiskais apskats, vispārējais raksturojums, infrastruktūras informatīvie materiāli. Promocijas darba rezultāti izmantojami projektu izstrādē, finanšu piesaistē un kā studiju materiāls augstskolu studentiem. 4. Promocijas darba rezultāti izmantojami ZBR KVP tūrisma ķēdes izveidē pēc Saksijas-Anhaltes (Saxony-Anhalt) parauga, konverģencē ar ainavu politikas nostādnēm, KVP kā tūrisma resursu ex ante un ex post situācijas novērtēšanā. 5. ZBR teritorijā esošo KVP tūrisma resursu patēriņš var veicināt rekreāciju, uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību un labsajūtu, paaugstināt dzīves kvalitāti, uzlabot zināšanas par dabu, veicināt tūrisma ilgtspēju, transporta, darbaspēka attīstību, lauku un visa reģiona attīstību, kā arī stiprināt nacionālo identitāti. 6. Promocijas darba un ar to saistīto autores publicēto pētījumu rezultāti ir izmantojami Latvijas Republikas (LR) Zemkopības un Ekonomikas ministrijās (ZM, EM), uzlabojot uzņēmējdarbības vides attīstības politiku laukos (izstrādājot koncepcijas, plānus un programmas); kā arī tie dod iespēju papildināt LR Kultūras ministrijas (KM), Latvijas digitālās kultūras kartes (LDKK) kultūras nozaru reģistra, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datu bāzes; Latvijas lauku uzņēmējiem, organizācijām, pašvaldībām pārvaldīt un rekonstruēt KVP. Tā kā autores promocijas pētījums ir izraisījis interesi par KVP kā tūrisma resursu ZBR novados, ir plānota turpmāka sadarbība, jo izpētes rezultātus ir iespējams pielietot arī ainavu politikas pamatnostādņu realizēšanā. Promocijas darbā aizstāvamās tēzes 1. Kultūrvēsturisko parku publiskai vērtībai ir daudzdimensionāls raksturs, kas ļauj maz izmantotos un neizmantotos parkus vērtēt kā tūrisma resursus, balstoties uz to kvalitāti un izmantošanu. 2. Latvijā pastāv ar KVP publisko vērtību un to izmantošanu saistīta sakārtota, saskaņota tiesiskā un normatīvā bāze. LR ministrijas un to padotībā esošās iestādes tieši vai netieši atbalsta KVP izmantošanu tūrismā. 18

19 3. Tūrismā maz izmatotus vai neizmatotus KVP var novērtēt ar kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma, vides, tūrisma resursu un ainavas estētiskās kvalitātes vērtēšanas metodēm. 4. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta kultūrvēsturiskie parki ir vērtīgs reģiona tūrisma resurss, kam ir publiska vērtība un atbalstoša reģionālā attīstības politika. 5. Vērtību pārneses metode ļauj izstrādāt tūrismā maz izmantoto un neizmantoto kultūrvēsturisko parku ieņēmumu no tūrisma prognozēšanas modeli un veikt ieņēmumu prognozi Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. 1. KULTŪRVĒSTURISKIE PARKI KĀ TŪRISMA RESURSI, TO IZMANTOŠANA UN PUBLISKĀ VĒRTĪBA: TEORĒTISKIE ASPEKTI Nodaļa ietver 21 lapu, 8 attēlus un 3 pielikumus. Kopš 20. gs. 70. gadiem Eiropas un arī Latvijas ekonomisko pārmaiņu rezultātā notiek lauksaimniecības diversifikācija, kas izpaužas arī kā tūrisma attīstība (Sikorska-Wolak, 2006). Uzņēmējdarbība tūrismā veicina vietējās sabiedrības aktivitāti, rada apstākļus darba iespējām, pozitīvi iespaido dzīves vietas vidi, infrastruktūru, ietekmējot vietējo ekonomiku un visu sabiedrību. Arī KVP iesaistīti šo labumu veidošanā. Promocijas pētījuma tēma ir starpdisciplināra, tāpēc sniedzami atslēgas vārdu - kultūrvēsturiskie parki, tūrisma resursi, kultūras mantojums, kultūrvēsturisko parku vērtība un publiskā vērtība - skaidrojumi un atspoguļojama teorētiska diskusija. Tas ļauj saprast KVP klasificēšanas un standarta noteikšanas nepieciešamību, īpaši, ja to vērtē Eiropas un Āzijas KVP saglabāšanas un izmantošanas filozofijas atšķirību kontekstā Kultūrvēsturisko parku definīcijas, iedalījums, mijiedarbība un elementi Parks parasti plaša brīvdabas vai speciāli iekārtota teritorija, ierobežota telpa ar dabas, kultūras un vēstures resursiem. Dabiskā ainava tiek apvienota ar apstādījumiem, celiņiem, mazo formu arhitektūras veidojumiem, tēlniecības darinājumiem, spēļu laukumiem u.tml. Šie resursi ir vizuāli baudāmi, piemēroti atpūtai un ir tūrisma vērtība (Curl, 2000; Svešvārdu vārdnīca, 2007, lpp.). Parks ir sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra (Meža likums, 2000). Tādējādi ne katru koku puduri var uzskatīt un saukt par parku. Pēc autores uzskata, ar jēdzienu parks var apzīmēt dekoratīvus stādījumus, ko ar savu saimniecisko darbību veidojis cilvēks, vai arī 19

20 teritorijas, kurās saglabājusies cilvēka maz pārveidota dabas vide, kas paredzēta atpūtai. Sākot ar 18. gs., parki kļuva par estētiska baudījuma vietu, no 19. gs. arī par socializācijas vietu. Līdzās iedalījumam nacionālajos, dabas un ainavu aizsardzības parkos atsevišķās valstīs ir parki, kas klasificēti un atšķiras pēc lieluma, ģeogrāfiskā vai administratīvā iedalījuma, lietošanas veida, ētiskās, estētiskās, vēsturiskās un pat ekonomiskās slodzes. Promocijas darbā pētītie parki pēc vēsturiskā iedalījuma ir muižu parki (Manor Parks). Parki ir dabas un kultūras mantojums. Dabas mantojums ir attiecināms uz dabas zinātnēm, savukārt kultūras mantojums, kas sastāv no dabas, vides un cilvēka veidotiem elementiem uz humanitārām zinātnēm. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma konvencijā (1972) 1. un 2. pantā definēts: 1. par dabas mantojumu tiek uzskatīti dabas elementi, kas sastāv no fiziskiem vai bioloģiskiem veidojumiem, vai veidojumu grupām, ģeoloģiski vai fiziogrāfiski veidojumi, norobežotas teritorijas, kas ir apdraudētu dzīvnieku vai augu sugu dzīvotne un kurām piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātniskā, saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa; 2. par kultūras mantojumu tiek uzskatīti arhitektūras, monumentālās tēlniecības darbi, arheoloģiskie elementi vai būves, ēku grupas, cilvēka vai cilvēka un dabas kopīgi veidojumi un teritorijas, arheoloģisko atradumu vietas, kurām piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība no vēstures, estētikas, etnoloģijas vai antropoloģijas viedokļa (UNESCO s criteria..., 2006). Autore pauž parliecību ja vietas daļēji vai pilnībā atbilst gan kultūras, gan dabas mantojuma definīcijai, kā tas ir KVP gadījumā, tad tās uzskatāmas par jauktu kultūras un dabas mantojumu. Šis formulējums ir tuvs Eiropas Ainavas konvencijas (1989) 1. pantā minētajam kultūras ainavas definējumam (European Landscape..., 2000). Turklāt kultūras ainavas ilustrē cilvēku sabiedrības un apdzīvotu vietu evolūciju laika gaitā, ārējas vai iekšējas sociālās, ekonomiskās un kultūras ietekmi. Tās raksturo arī dabas un cilvēku atšķirību mijiedarbību. Tātad parki ainavā ir vizuāls mijiedarbības rezultāts starp dabas, sociālo un kultūrvidi (Meeus, 1995; Territorial Indicators..., 1996; Operational Quidelines..., 2005; Song, 2005; Green, Deller, Marcouiller, 2005; Operational Quidelines..., 2011). Tā kā parki ir ainavas sastāvdaļa, autore uz tiem attiecina gan Pasaules mantojuma konvencijā (1972), gan Eiropas Ainavas konvencijā (1989) noteiktos elementus, jo tādā kontekstā parki atbilst kategorijai ainava, kuru ar nodomu ir izstrādājis un radījis cilvēks. Kultūrvēsturiskie parki (KVP) kultūrvēsturiska vērtība, kas ir cilvēka radošā gara meistardarbs, kurš demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar arhitektūras, [..] ainavu dizainu, kas saistīts ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša universālā vērtība un, kā tiek uzsvērts Latvijas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (2003), kas nav jaunāki par 25 20

21 gadiem. Līdz ar to arī promocijas pētījuma objekts muižu parki atbilst šai definīcijai. Jēdziens kultūrvēsturiskais parks ir cieši saistīts ar jēdzienu kultūrvēsturiskais mantojums. Atbilstoši Pasaules kultūras un dabas mantojuma centra (ICOMOS) atziņai kultūrvēsturiskais mantojums vērtējams kā tagadnes cieša un neaizstājama saikne ar pagātni, kas iespaido nākamās paaudzes (The ICOMOS Charter, 2007). Kultūrvēsturiskais mantojums ir cilvēces darbības rezultātā radusies vērtība, kurai var būt vēsturisks, zinātnisks, māksliniecisks vai citāds raksturs, un tas izpaužas ar cilvēka izjūtām intelektuālu, emocionālu pārdzīvojumu un pieredzējumu (Pētersons, 2008; Mattison, 2006). Tā rezultātā tiek rasta atbilde ne tikai uz jautājumu - ko vēsta šis mantojums, bet arī - kādam mērķim tam būtu jākalpo. Turklāt mantojums palīdz noteikt cilvēka saknes jeb identitāti (Wincklow County Council, 2005). KVP atbilst visiem iepriekš nosauktajiem nosacījumiem. Visu valstu jurisdikcijā ir termins kultūras mantojums, tomēr Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) termins mantojums ir aizstāts ar terminu resursi, tūrismā tos saprotot kā tūrisma resursus (Pearson, Sullivan, 1995). Autore apskata KVP no tūrisma resursu viedokļa Kultūrvēsturiskie parki kā tūrisma resursi M. Montaners (Montaner) tūrisma resursus definē kā dabas, kultūrvēstures un māksliniecisko resursu kopumu, kas piemīt tūrisma centram, ciemam, rajonam, provincei, valstij un kas ir pievilcīgi tūristu uztverē (Mонтанер, 1997). Pēc G. Ašvorta (Ashworth) domām, tūrisma resursi ir jebkura iespēja, kas tiek vai var tikt izmantota tūristu piesaistei (Ashworth, Tunbridge, 2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Akadēmisko terminu datu bāzē atrodams, ka tūrisma resursi ir dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piemīt tūrisma vietai un kas piesaista tūristu intereses (Latvijas Zinātņu akadēmijas..., 2011; Bērziņa u.c., 2008). Savukārt Tūrisma likuma (1998) 1. panta 21. punktā tūrisma resursi tiek definēti kā dabas un cilvēka veidoto faktoru un norišu kopums, kas piesaista emocionāli, garīgi, fiziski vai raisa tūristos dziednieciskās intereses un uz kuru bāzes tiek veidota tūrisma infrastruktūra un tūrisma produkts (Tūrisma likums, 1998). KVP kā tūrisma resursi atbilst iepriekš pieminēto autoru un Tūrisma likuma (1998) definējumiem. R. Knezevics (Knezevic) tūrisma resursus iedala ģeomorfoloģiskajos, klimatiskajos, ūdens, bioloģiskajos resursos un arī kā aizsargājamu dabas mantojumu (Knezevic, 2008). K. Ganne (Gunn) tūrisma resursus iedala vides un kultūras resursos (Gunn, 2002). Daudz skrupulozāks ir R. Bartones (Burton) skatījums tūrisma resursi ir flora, fauna un cilvēka radītie elementi dabā, vēstures avoti (vēsturiskā apbūve vai tās paliekas, arheoloģiskie izrakumi utt.), kultūras resursi (lietišķā māksla, nacionālās tradīcijas, muzeji, [..] parki) (Burton, 1995). Arī M. Biržakova tūrisma resursu iedalījumā līdzās zinātniskajiem, 21

22 sociālajiem un rūpnieciskajiem resursiem dominē līdzīgs iedalījums (M. Биржаков, 2003). Atbilstoši iedalījumam LR Tūrisma likumā (1998) promocijas pētījumā kā tūrisma resursi tiek iedalīti arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) KVP, kuros ietilpst: 1. dabas radītie tūrisma resursi kokaugi, lakstaugi, ūdenstilpes, dabas retumi, fauna un ainava; 2. cilvēka radītie tūrisma resursi piļu un muižu ēku kompleksi, mazās arhitektūras formas un infrastruktūra. KVP kā tūrisma resursi var tikt izmantoti fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanai, kas atbilst rekreatīviem mērķiem un kalpo atpūtai. Rekreatīvā tūrisma paveids, kas saistīts galvenokārt ar atvaļinājuma laiku, tiek uzskatīts par atpūtas tūrismu (Bērziņa u.c., 2008, 28). Būtībā tūrisms ir rekreācijas mobilā forma. Autore secina, ka kultūrvēsturiskā tūrisma saikne ar rekreatīvo tūrismu ir raksturojama kā personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanai ne ilgāk par vienu gadu, lai atpūstos, atjaunotu garīgos un fiziskos spēkus, dažādotu ikdienu, nostiprinātu veselību, apzinātu kultūrvēsturiskās vērtības, baudītu ainavu pievilcību. Ceļojums ir tūrisma pamatprodukts, kurā ietilpst dažādu pakalpojumu komplekss. Tā ir prece, maksas vai bezmaksas pakalpojums, cilvēka darbības radītās bagātības, vērtības un apstākļi vai to kopums, kuriem piemīt reāla patēriņa vērtība un kurus tūrisma un citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi un organizācijas ražo, izveido vai pielāgo tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai (Bērziņa u.c., 2008, 46). Tieši tādā rakursā tūrisma resursus deklarē B. Makkerčers (2007), norādot, ka katram kultūras tūrisma objektam ir pašvērtība, bet par tūrisma produktu tas pārvēršas, to īpaši pielāgojot tūristu vajadzībām ar atbilstošu materiālo, tehnisko un finansiālo nodrošinājumu un pakalpojumu infrastruktūras bāzi. Ņemot vērā iepriekšminēto, autore definē: KVP ir kultūras un dabas mantojums, kas ir tūrisma resurss ar rekreatīvu vērtību un atbilst kategorijai ainava. Autore norāda, ka KVP resursus, t.sk. infrastruktūru, izmanto arī vietējie iedzīvotāji, tādēļ nevar tos skatīt tikai no tūrisma viedokļa Kultūrvēsturisko parku publiskā vērtība un tās noteikšana Jēdzienu publiskā 3 jeb sabiedriskā vērtība akadēmiskajā literatūrā lieto daudzi zinātnieki (Moore, 1995; Kelly u.c., 2002; Hewison u.c., 2004), kuri par to pauž savu izpratni. Rezumējot zinātnieku atziņas, publisko vērtību veido trīs komponenti: publiskās preces, publiskās intereses un publiskais labums. Pēc D. Gorla (Goerl) domām, publiskās preces nav tikai publiskās vērtības komponents, bet bieži ir arī publiskai vērtībai līdzvērtīgs termins (Goerl, 1998). 3 Autore lieto abus identiskos jēdzienus atkarībā no citēto autoru izvēlētajiem pielietojumiem. 22

23 A. Rendāls (Randall) uzsver, ka publiskais jeb sabiedriskais labums ir visas lietas, kuru lietošana nav ierobežota, ja vien personas vēlmes un vajadzības neietekmē (netraucē) citu personu (Randall, 1987). Savukārt publiskās jeb sabiedriskās intereses ir ideāls, kur sabiedriskai vērtībai ir specifisks iedomājams konteksts. B. Bozemans (Bozeman) norāda uz svarīgu publiskās vērtības komponenta īpašību: Sabiedriskā interese ir attiecināma uz sabiedrības ilgtspēju un labklājību (Bozeman, 2007, 12). Autore uzsver, ka katrā valstī sabiedriskā labuma jēdzienu definē un identificē atšķirīgi. Piemēram, Dānijā tas tiek identificēts sabiedriskajos pakalpojumos, sabiedriskajā labdarībā, Vācijā kopumā lielākās daļas sabiedrības attīstībā un labklājībā u.tml. Savukārt Latvijā sabiedriskais labums ir vērsts uz sabiedrības labdarību (Sabiedriskā labuma..., 2004). Kopumā publiskā jeb sabiedriskā vērtība definējama dažādās komponenšu kombinācijās attiecībā uz sociālām, ekonomiskām un apkārtējās vides mērķu akcijām. Turklāt publiskai vērtībai nav absolūta standarta, īpaši tas attiecas uz vides jomu. Piemēram, G. Kellijs (Kelly) publisko vērtību uzskata par vērtēšanas izpildes karkasu (Kelly u.c., 2002). Tas ir viedoklis, uz kuru autore balstās, noskaidrojot KVP publiskās vērtības veidošanos un atkarību. Savukārt R. Hevisons (Hewison) un D. Holdens (Holden) publisko vērtību identificē trīs svarīgās sastāvdaļās patiesajā (intrinsic), instrumentālajā (instrumental) un organizatoriskajā (institutional) vērtībā (Hewison, Holden, 2004). Patiesā vērtība uzrāda kultūras mantojuma vērtību, kas atvasināta no paša vēsturiskā produkta vērtības, un vērtības, kas nepieciešama tā eksistencei. Instrumentālā vērtība rodas no sociālā, ekonomiskā un dabas aizsardzības labuma, ko dod apmeklētāji un brīvprātīgie. Organizatoriskā vērtība izpaužas vērtības veidošanas procesā, likumībā, atbildībā un sabiedrības uzticībā organizācijas procesu godīgumam un vienlīdzībai. Balstoties uz šīm atziņām, autore to attiecina arī uz KVP publisko vērtību, kā arī secina, ka publiskā sektora lēmējpersonām ir ietekme, veidojot šīs vērtības ar tiesiskiem un normatīviem instrumentiem. Taču tas atkarīgs no iesaistīto un ieinteresēto pušu kapacitātes. Pēc būtības tām visām ir jāatbild uz diviem KVP svarīgiem jautājumiem: 1. Vai darbības pasākumi (tiesiskais un normatīvais pamats) rada (atbalsta) KVP publisko vērtību? 2. Vai lēmumu pieņēmēji un izpildītāji saprot KVP publisko vērtību, kā arī, vai atbalsta un finansē KVP saglabāšanu un izmantošanu? Kultūrvēsturiskā mantojuma publiskās vērtības identificēšana ir komplicēta, un tā ietver individuālo un privāto vērtību, kurām piemīt noteiktas atšķirības. Mantojuma individuālā vērtība tiek iedalīta trijās kategorijās, no kurām viena ir kā labvēlīgas ārējās ietekmes vērtība (beneficial externalities), bet pārējās divas atbilst tam, kā indivīds piedzīvo jeb uztver kultūrvēsturisko mantojumu kā lietošanas jeb izmantošanas vērtību (use value) vai kā neizmantošanas vērtību (non use value) (1.1. att.). Minētie vērtību avoti vērsti uz mantojuma aizsardzību. Tas izpaužas, 23

24 piemēram, sabiedrības locekļu vēlmē dotēt mantojumu ar nodokļu starpniecību. Neizmantošanas vērtības mērīšanai tiek pielietotas dažādas metodoloģijas. Retāk tiek izmantota maksāšanas vēlmes mērīšanas metode, biežāk iespējamā novērtējuma Contingent Valuation (CVM) metode un izvēles modelēšana Choice modeling (CM). Vides ekonomikas vērtību noteikšanas tehnikas tiek transformētas mantojuma ekonomikas vērtību vērtēšanai (Throsby, 2003). Labvēlīgas ārējās ietekmes kategorijai piemīt gan lietošanas vērtības, gan neizmantošanas vērtības raksturojums. Publiskā mantojuma labvēlīgas ārējās ietekmes var izpausties, izraisot pozitīvas emocijas, piemēram, pasīvi vērojot KVP ainavu. Šo emociju ekonomiskā vērtība var tikt novērtēta, taču tas notiek reti. Kultūrvēsturisko parku vērtība Labvēlīgās ārējās ietekmes vērtība Lietošanas vērtība Neizmantošanas vērtība Tiešā izmantošanas vērtība Inducētā izmantošanas vērtība Iespējamā vērtība Esamības vērtība Novēlējuma vērtība Avots: autores veidots attēls pēc World Commission, att. Kultūrvēsturisko parku vērtības struktūra. Kultūrvēsturiskā mantojuma publiskās vērtības veids privātā vērtība norāda uz atsevišķu cilvēku vai cilvēku grupu mantojuma vērtības piederību. D. Trosbijs (Throsby) norāda uz privāto un publisko vērtību atšķirību, kas tiek visplašāk atzīta un izprasta investīciju piesaistes jomā (Throsby, 2007, 5). Šai ziņā jāpiekrīt Trosbijam ir grūti novērtēt privāto un publisko vērtību, jo pastāv saikne starp privātajām interesēm un sabiedrības interesēm sektorā kas maksā? un kas saņem labumu? Šo vērtību ciešā saite norāda, ka, neskatoties uz privāto piederību, kultūrvēsturiskais mantojums ir vērtība sabiedrībai, t.i., publiska vērtība. Ekonomikā ir grūtības novērtēt kultūrvēsturisko mantojumu kā preci un tā pakalpojumu vērtību. Kultūras vērtība šajā izpratnē ir estētiska, simboliska, garīga vai vēsturiska. Dažas no vērtībām var tikt pilnībā izprastas tikai no publiskās vērtības viedokļa, piemēram, kultūrvēsturiskais mantojums ir nozīmīgāks no nacionālās identitātes viedokļa vai arī otrādi. Tomēr KVP vērtības 24

25 ietver ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus. Sabiedrības ieguvumi no KVP attiecas uz konkrētu personu un īpašuma vērtību parkā un tā apkārtnē; uz uzņēmēja īpašumu un ar to saistītu biznesu; uz tūrisma attīstību, kas nodrošina iedzīvotāju un tūristu labklājību, atpūtu un veselību; uz vides ilgtspēju, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un vides aizsargāšanu no degradācijas. No šāda aspekta, interpretējot mantojuma publisko vērtību KVP vērtību shēmā (1.1. att.), tiek ņemts vērā KVP kā kultūrvēsturiskā mantojuma publiskās vērtības daudzdimensionālais raksturs. Tas ļauj noskaidrot, kādu ieguldījumu var dot KVP izmantošana tūrismā. KVP izmantošanas cenu iespējams noteikt tikai caur ekonomikas prizmu. Cenai tādējādi ir indikatīvā vērtība. Tomēr tūrisma ekonomisko vērtību kultūrvēsturiskajiem un rekreācijas resursiem ir grūti ietvert jebkurā cenu mehānismā. Latvijā KVP parasti ir bezmaksas ieeja vai, ja ir maksa, tā nenosedz pilnas pakalpojumu izmaksas. Tādēļ ir sarežģīti novērtēt pakalpojumus, kas monetāros labumus sniedz netieši. Pēc B. Garoda (Garod) un K. Vilisa (Willis) atziņām, šķērslis monetārajai vērtēšanai ir jautājumā par to, kam ir tiesības izmantot labumu (Garod, Willis, 1999). Piemēram, privāta persona var nesniegt pētījumam nepieciešamo informāciju par KVP rekreācijas pakalpojumu izmantotāju vai patērēto pakalpojumu. Ar šādām grūtībām sastapusies arī autore, izzinot ZBR KVP apmeklētāju skaitu, kas nepieciešams aprēķinu izejas datu noteikšanai. Tiešās vērtības iegūst no tiešas parku izmantošanas, pētījuma gadījumā no tūrisma un vietējo iedzīvotāju labuma gūšanas. Šīs darbības jeb pakalpojumus pārdod kā preci. Inducēto vērtību gūst no ienākumiem, kuri rodas attiecīgā reģiona ekonomikā, tērējot par pakalpojumiem (ēdināšanu, nakšņošanu u.c.), kas saistīti ar KVP apmeklējumu. Attiecībā uz iespēju izmantot resursus nākotnē, t.i., vērtību, pat ja tā nav pašlaik izmantota, dažkārt lieto izmantošanas vērtības formu. Tādēļ pētījumā izmantota tiešo un netiešo vērtību koriģēta summa. Netiešās lietošanas vērtības parkos iegūst no netiešās izmantošanas, piemēram, no to ekoloģiskajām funkcijām, piemēram, biotopiem, klimata stabilizācijas, oglekļa piesaistes u.tml. (Freeman, 2003). Tomēr ekonomiskā vērtība var būt ievērojama arī ar to, cik par šīm vērtībām patērētājs vēlētos maksāt (Freeman, 2003). Neatkarīgi no tirgus vērtības, cilvēki ir gatavi veltīt savu laiku un naudu, lai izmantotu parkus (Lockwood, 1995). KVP publiskā vērtība, izmantojot monetāro vērtēšanas formu, analoģiski kopējai ekonomiskajai vērtībai balstās uz tiešās un netiešās vērtības vietējo, reģionālo vai valsts ekonomisko stāvokli (1.1. att.). Lietošanas vērtība (use value) būtu ieņēmumi, kas kā tiešā un kā inducētā KVP izmantošanas vērtība nonāk to organizāciju rīcībā, no kā KVP apmeklētāji iegādājas pakalpojumus. Ja KVP ir maz izmantoti vai netiek izmantoti vispār, nav iespējas iegūt pietiekamus primārus datus tiešās vērtības aprēķināšanai. Šādos gadījumos var izmantot ne tikai primāros, bet arī sekundāros datus. Lai noteiktu tūrisma resursu 25

26 izmantošanas vērtību nākotnē, M. Frīmans (Freeman) iesaka izmantot tiešo un netiešo vērtību formu koriģēto pārneses vērtību (Freeman, 2003; Navrud, 2009). Parku neizmantošanas vērtība (non-use value) (1.1. att.) ir balstīta uz tā saukto parka esamības vērtību, kas ir mēģinājums noteikt izmaksas ētiskā un estētiskā aspektā vērtība ir pati daba un cilvēka pienākums ir saglabāt dabas estētisko vērtību nākamajām paaudzēm, ar to saprotot parka novēlējuma jeb mantojuma vērtību. Tādējādi tā dod labumu sabiedrībai kopumā jeb publisko vērtību nākotnē. Tādēļ parka iespējamo vērtību dažkārt mēdz vērtēt ar vienkāršoto ekonomisko pieeju, izmantojot galvenokārt aptaujas vai intervijas ar mērķi noskaidrot patērētāja vēlmi maksāt (Willingness to Pay) (WTP). Ņemot vērā KVP publiskās vērtības daudzdimensionālo raksturu un KVP datu trūkumu, pētījumā autore pievērš uzmanību parku publiskās vērtības sastāvdaļai individuālajai vērtībai, noskaidrojot, ka KVP ir ne tikai kultūrvēsturiskā, bet arī rekreatīvā vērtība. Rekreācija pēc definīcijas ir indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā, sabiedriski atzītas un organizētas darbības, tai ir arī izglītojošā funkcija (Rekreācijas termina..., 2012), kas atbilst KVP kā kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanai. Parku apmeklētāju, t.sk. tūristu, rekreatīvā vērtība ir KVP publiskās vērtības sastāvdaļa. Vienlaikus KVP vērtību nosaka arī izdevumi maksa par parku vadīšanu (management) un pārvaldi (governance) (Hughes, Carlsen, 2008; The Value of Parks..., 2008). Līdzīga ir arī rekreācijas vērtības noteikšana balstīties uz tiešām finansiālām vērtībām, uz apmeklētāju un KVP apsaimniekošanas izdevumiem (Buultjens, Luckie, 2005). Šim nolūkam kultūrvēsturiskā mantojuma projektos visbiežāk tiek izmantota izmaksu un ieguvumu analīzes metode (CBAM). Tomēr ierobežotās statistikas datu pieejamības apstākļos KVP vērtības noteikšanā autore saskata iespēju pielietot publiskās vērtēšanas teorijas nosacījumus balstīties uz individuālās vērtības lietošanas kategorijas tiešās izmantošanas vērtību un neizmantošanas vērtības iespējamo vērtību (1.1. att.), ņemot vērā KVP kvalitāti un izmantošanu, un rēķinoties, ka tūrismā ZBR KVP tiek izmantoti maz vai netiek izmantoti vispār. KVP publiskās vērtības noteikšanu sarežģī fakts, ka arī KVP tiek vērtēts kā vērtība. Saite starp vērtību un parka kvalitāti ir komplicēta. Piemēram, parks dendroloģiski ir ļoti bagāts satur vērtīgus augus, bet, ja tas nav kopts un nav pieejams, tad vietējiem iedzīvotājiem KVP vērtība ir neliela. Var būt arī pretēji. Tāpat nevar arī uzskatīt, ka KVP ir nevērtīgs, ja tam tūrismā nav pieprasījuma. Tas nozīmē, ka vērtība un kvalitāte ir atšķirīgi jēdzieni atkarībā no konteksta un izmantošanas līmeņa. Parka kvalitāti vērtēt var tikai salīdzinājumā. Lielbritānijā tas ir valsts standarts Zaļā karoga balva, bet Jaunzēlandes pašvaldību un privātīpašnieku parkiem, kas darbojas rekreācijas jomā ir jāatbilst starptautiskiem parku etalonu kritērijiem (pakalpojumi, finansējums, pārvaldība u.c.) (Green Flag Award, 1996; Improving Park..., 2008). Tas nozīmē, ka ir 26

27 svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp cilvēku vajadzībām, parku izmantošanu un saglabāšanu. Ar šādu uzdevumu gadā Ķīnā tika ieviests parku Valsts standarts (CNTA) (Classification, Investigation, 2003). Diemžēl Latvijā trūkst parku standarta, kas klasificētu parkus un to izmantošanu, kā arī sabalansētu izmantošanu tūrismā, nekaitējot dabai un kultūrvēsturiskām vērtībām, vienlaikus ļaujot tiem atpelnīt to attīstībā un uzturēšanā ieguldītos līdzekļus, kā arī vairojot publisko vērtību Kultūrvēsturisko parku kā tūrisma resursu izmantošana Autore analizē zinātnisko literatūru un labās prakses piemērus Amerikas, Āzijas un Eiropas valstīs, paužot pārliecību, ka der ieklausīties ķīniešu zinātnieku Xiao-Long Ma, Chris Ryan, Ji-Gang Bao atziņās par atšķirībām Rietumu pasaules un ķīniešu viedokļos attiecībā uz parku vērtībām. No Rietumu zinātnieku viedokļa parku mērķi ir saistīti ar divām vērtībām saglabāšanu un izmantošanu (Ma, 2009). Tas, savukārt, pakārtoti ietekmē ne tikai parka, bet arī politisko, ekonomisko un tiesisko regulējumu, kam parki pakļauti (Barros, 2005). Latvijai visatbilstošākais KVP paraugs meklējams Ķīnas pieredzē, kur atrodamas vēl divas vērtības darbavietu radīšana tūrisma nozarē un ienākumu gūšana (Ma, 2009). Salīdzinot ar Rietumu pasauli, Ķīnā komerciālais uzsvars ir daudz izteiktāks, kaut gan vides komercializācija tiek regulēta ar parku klasifikāciju, nosakot to izmantošanas mērķus, salīdzinošo novērtēšanu un citiem plānošanas mehānismiem. Autore atbalsta šo nostāju pārņemšanu Latvijā, jo lielāka komerciālā veiksme nodrošina finansiālu resursu ieplūdi, ko var novirzīt vides aizsardzībai. Otra Ķīnas pieredzes atšķirība no Rietumu prakses ir attieksme pret neskarto dabu. Ķīnas kultūras filozofijā cilvēka iejaukšanās dabā tiek veicināta, ja tiek atbilstoši novērtēts kultūras mantojums. Šī filozofija tiek ņemta vērā plānošanas procesā, vērtējot jebkura parka vērtību un turpmāko izmantošanu (Ma, 2009). No Ķīnas pieredzes Latvijā būtu atbalstāma parku filozofijas maiņa: 1. no saglabāšanas un izmantošanas filozofijas uz sabalansētu parku vides un kultūras mantojuma aizsardzību un komercializāciju; 2. atļaut iejaukties dabā, saglabājot vides un kultūras mantojumu; 3. izveidot tūrisma ķēdi KVP kā tūrisma resursu izmantošanai. Ķīnā, līdzīgi kā Latvijā, parki var savstarpēji pārklāties, t.i., vienlaikus būt nacionālās aizsardzības, kultūrvēstures, dabas un ekoloģisko parku kategoriju iedalījumā (Ma, 2009). Eiropā problēmas rada nespēja nošķirt dabas parku no (kultūras vai dabas) mantojuma parka. Promocijas darbā pētītie parki ir KVP, tomēr vienlaikus tie atrodas arī aizsargājamas dabas teritorijas kategorijā biosfēras rezervātā. Šādas parku kategoriju pārklāšanās dēļ parku īpašniekiem, nomniekiem un citiem parka pakalpojumu sniedzējiem un izmantotājiem ir jāievēro šo kategoriju parka attīstības un izmantošanas nosacījumi. Tomēr autore uzskata, ka ir jābūt ne tikai noteiktam parka kategoriju formulējumam, bet arī izmantošanas klasifikācijai, jo no tā ir atkarīga turpmākā parka resursu 27

28 izmantošanas plānošana. Neskatoties uz konstatētajiem trūkumiem, zinātniskajā literatūrā netiek bieži apskatīta parku klasifikācija un ar to saistītās problēmas: 1. dažādās valstīs ir atšķirības parku iedalījumā pēc to nosaukumiem, kategorijām, klasēm, lieluma, ietekmes areāla u.c. pazīmēm; 2. atšķirības KVP vērtēšanas un klasificēšanas metožu pielietošanā; 3. pastāv parku pēcklasificēšanas perioda šķēršļi. Piemēram, Latvijas un Lietuvas situācija ir līdzīga situācijai Eiropā, tomēr starp abām valstīm pastāv būtiskas atšķirības. Lietuvā ir 30 reģionālo parku kategorijas parki (Lietuvos Respublikas Seimas..., 1992). Reģionālais parks nosaka atšķirīgas un plašas vadības un telpiskās plānošanas jomas, kuras var sekmēt reģionāli nozīmīgus ekonomiskos, vides un sociālos ieguldījumus. Šāds parku iedalījums atbilst arī ASV standartiem. Latvijā nav reģionālo parku kategorijas tādā izpratnē. Latvijā tiek pieņemts vairāk uz ainavu arhitektūru balstīts nosacītais iedalījums reģionālajos parkos, vietējās nozīmes parkos, muižu vai piļu parkos. Latvijā trūkst kopskata par KVP no tūrisma resursu viedokļa, statistikas un tālredzīgas tūrisma politikas redzējuma. Parku klasifikācijas, standartu, parku vērtības noteikšanas trūkums liedz novērtēt arī KVP ieguldīto finanšu izlietošanas efektivitāti. Atgriežoties pie Ķīnas pieredzes kultūrvēsturisko parku klasificēšanā, autore izceļ primāro un sekundāro datu ieguves un klasificēšanas problēmu risinājumu parku klasifikators jeb Valsts standarts (Classification, Investigation and Evaluation, 2003). Šāds risinājums būtu veicams arī Latvijā, lai gan var izraisīt vairākas parku pēckvalifikācijas problēmas, piemēram, tūrisma attīstības atkarību no administratīvās kapacitātes, parku pārvaldes sadrumstalotību un integrētības trūkumu, darbības dublēšanos, iedzīvotāju neapmierinātību (Cai Zhan Zheng Zhenhua, 2010). Tātad parku klasifikācija jāveic pēc parku vispusīgas izpētes, nosakot parku kategoriju, darbības lauku, ietekmes areālu u.tml., izveidojot katram parkam savu pasi. Savukārt Lielbritānijā organizācija Virzībā uz izcilu servisu (TAES) parku izmantošanu iesaka kā nepārtrauktu izmantošanas uzlabošanas kaskādi, kas tiek sistemātiski uzraudzīta, bet starptautiskais uzņēmums Accenture, izmantojot patentētu modeli, nodarbojas arī ar KVP publiskās vērtības noteikšanu (Park and Open Spaces, 2007; Capturing, 2006). Diemžēl Latvijas apstākļiem šī modeļa pielietojums nav ekonomiski izdevīgs, jo KVP nav lieli, ir maz izmantoti vai netiek izmantoti vispār. 2. TIESISKAIS, NORMATĪVAIS UN INSTITUCIONĀLAIS ATBALSTS KULTŪRVĒSTURISKAJIEM PARKIEM KĀ TŪRISMA RESURSIEM Nodaļa ietver 23 lapas, 5 attēlus, 1 tabulu un 7 pielikumus. LR Satversmes 115. pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot 28

29 labvēlīgā vidē, [..] rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu (Latvijas Republikas Satversme, 1993). Promocijas darba kontekstā vide uztverama kā KVP radīta. Autore skaidro, kā Latvijā tiek realizētas šajā Satversmes pantā minētās tiesības uz vides saglabāšanu un uzlabošanu, atbildot uz šādiem jautājumiem: 1. Kādas institūcijas ietekmē KVP, to izmantošanu un publisko vērtību? 2. Kāda ir institūciju ietekme uz KVP, to izmantošanu un publisko vērtību? 3. Kādi tiesiski normatīvie dokumenti ietekmē KVP, to izmantošanu un publisko vērtību? 4. Kāda ir tiesiski normatīvo dokumentu ietekme uz KVP izmantošanu un publisko vērtību? Šajā nolūkā veikta KVP kā tūrisma resursu izmantošanas un publiskās vērtības politiskā ietvara izpēte. Tā balstīta uz C. Hola (Hall) tūrisma plānošanas un politikas saistības analīzes pieeju (Hall, 2008). Tādējādi noskaidrots likumu ierosinātāju un lēmumu pieņēmēju atbalsta mehānisms KVP izmantošanai tūrismā, kā arī LR ministriju un to padotībā esošo iestāžu (2.1. att.) tiešais vai netiešais atbalsts. Tiešs atbalsts Netiešs atbalsts Kultūras ministrija Kultūras pieminekļu inspekcija Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija Dabas aizsardzības pārvalde Telpiskās plānošanas departaments Zemkopības ministrija AS Latvijas valsts meži Valsts meža dienests Ekonomikas ministrija Tūrisma attīstības valsts aģentūra Tūrisma nodaļa Avots: autores veidots attēls 2.1. att. LR KM, LR VARAM un LR ZM un to padoto iestāžu atbalsts KVP izmantošanā tūrismā. Analizēti arī tiesiskie un normatīvie akti, kuriem autores skatījumā ir ietekme 29

30 uz ZBR KVP izmantošanu tūrismā un publisko vērtību. Lai novērtētu, vai pastāv ar KVP saistīta, sakārtota un saskaņota tiesiskā un normatīvā bāze, autore adaptē arī Dž. Ficpatrikas (Fizpatric) publiskās vērtības politisko dokumentu summārās novērtēšanas pieeju. Saskaņā ar to tiek vērtēta politiskā dokumentā ietverto nostādņu dzīvotspēja, t.sk. atbilstība realitātei un ekspansija. Tas kritērijus (tūrisma komercializācija, infrastruktūra, aktivizēšana, KVP apsaimniekošana un izmantošana, pašvaldību iesaiste, dabas aizsardzība, kultūras mantojuma vērtība un aizsardzība) ļauj vērtēt pēc ir/nav principa (go/no go) (Fizpatric u.c., 2004). Promocijas darbā netiek vērtēta dokumentu kvalitāte, bet tieša vai netieša LR ministriju saistība un ietekmes pakāpe (gradācija) uz KVP, vērtējot to izmantošanu tūrismā, un publisko vērtību no visaugstākās (AAA) līdz vidējai (A), piešķirot vienu balli par katra tiesību un normatīvā akta atbilstību katram kritērijam. Tika vērtēta četru LR ministriju Kultūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības (KM, VARAM, ZM un EM), kā arī to pakļautībā esošo iestāžu tiesiskie un normatīvie dokumenti (2.1. att.), kas tieši vai netieši ietekmē KVP kā tūrisma resursus, to izmantošanu un publisko vērtību. EM politiskais ietvars vērtēts identiski KM, VARAM un ZM, bet tās saistība ir ar tūrisma nozari, nevis KVP kā kultūras un dabas mantojumu Kultūras ministrija un tās politiskais ietvars KM pārraudzībā ir kultūras mantojums un tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas ietver kultūras pieminekļu aizsardzību kā apakšnozari, izstrādā kultūras nozares darbību reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus. KM darbības virziens, kurš ietekmē KVP, ir kultūras mantojuma saglabāšana, aizsardzība, izpēte un pieejamība, kas kopumā stiprina nacionālo identitāti (LR Kultūras ministrijas..., 2012). KM ir plašas iespējas ietekmēt KVP saglabāšanas un izmantošanas procesu, uz ko norāda ministrijas mērķi un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbības virzieni tiem ir tiešs sakars ar KVP (2.1. att.) (Valsts kultūras pieminekļu..., 2004). Ekonomiskās krīzes gadu valsts budžeta finansējuma samazinājums būtiski ietekmējis KM pilnvērtīgi izpildīt uzdevumus, ko nosaka starptautiskās konvencijas un LR citas saistības kultūras mantojuma jomā. Diemžēl Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs ( ) (2006) rīcības plāna darbības virzieni ir koncentrēti Latvijas Nacionālā bibliotēka, muzeji u.c. atbalstam, bet KVP jomā nav bijušas un nav paredzētas nekādas aktivitātes (LR Kultūras ministrijas..., 2012). Tas ne gluži atbilst EPVK (2006) 10. pantam, ka, lai pilnībā izmantotu kultūras mantojuma potenciālu kā ekonomiskās attīstības faktoru, ir jāpalielina izpratne par kultūras mantojumu un tā kā 30

31 ekonomiskā potenciāla izmantošanu (Par Eiropas Padomes Vispārējo..., 2006). Uz to norāda arī autore. Kopumā, izvērtējot ar KVP saistītos kultūrvides aizsardzības normatīvos aktus, autore secina, ka no izvērtētajiem 14 dokumentiem, diviem Eiropas Padomes Vispārējā konvencijai par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (2006) un MK noteikumiem Nr. 474 Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu ir visaugstākā ietekme (AAA) uz KVP, savukārt pieciem citiem augstākā (AA) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās politiskais ietvars VARAM pārraudzībā ir dabas mantojums un VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības, reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības un pārraudzības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības jomā. VARAM kompetencē ir dalība valsts attīstības, zemes politikas, reģionālās politikas un telpiskās plānošanas politikas izstrādē, koordinēšanā, uzraudzībā un īstenošanā u.c. funkcijas, lai īstenotu mērķi Latvijas attīstību kā ilgtspējīgu, produktīvu un pievilcīgu dzīves telpu tās iedzīvotājiem, izmantojot katra reģiona īpašo attīstības potenciālu (Vides aizsardzības un reģionālās..., 2011; Vides aizsardzības un reģionālās..., 2012). No 18 VARAM departamentiem ar ZBR KVP tieši saistīts ir Dabas aizsardzības departaments (DAP). DAP veido dabas aizsardzības politiku efektīvai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanai un pārvaldīšanai (Vides aizsardzības un reģionālās..., 2012). DAP veido dabas aizsardzības politiku, lai veiktu efektīvu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. (Vides aizsardzības un reģionālās..., 2012). DAP ir četras reģionālās struktūrvienības, viena no tām ir Vidzemes reģionālā administrācija, kas pārrauga visas reģiona ĪADT, t.sk. ZBR teritoriju (ar ). DAP darbībā attiecībā uz KVP ir vērojami trūkumi netiek veikta ZBR apmeklētāju uzskaite 4, izceltas KVP vērtības (izņemot Braslavas un Valtenberģu KVP) un to izmantošana. DAP Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta kompetencē nav norādes, ka jānodarbojas ar tūrisma monitoringu, tomēr DAP administrācijas reglaments to paredz, novērtējot īstenoto pasākumu efektivitāti (Dabas tūrisma infrastruktūras..., 2010; DAP administrācijas..., 2011; Vilciņa, 2012). Lai veicinātu vispārēju harmonisku attīstību, jāveic darbības, kas stiprina tās ekonomisko un sociālo kohēziju (The Treaty establishing..., 2006). Šādā gadā veiktā apmeklētāju uzskaite ZBR Randu plavās bija tehniski neveiksmīga (Klepers u.c., 2013). 31

32 kontekstā saistībā ar KVP no starptautiskiem dokumentiem Latvijai nozīmīgākā ir Eiropas Telpiskās attīstības perspektīva (ETAP) (1999), kā arī Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai (VASAB) (2010). Uz ZBR KVP attiecas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana specifiskām teritorijām, pārrobežu zaļo tīklojumu attīstība, ieskaitot kultūrainavas, kā arī lauku apvidu dažādošana un stiprināšana (Vision and Strategies..., 2005). Tas saskan ar Reģionālās attīstības likumu (2002), kura mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu (Reģionālās attīstības likums, 2002). Savukārt NAP 2020 kā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Latvija 2030) rīcības plāns uzsver identitātes, piederības izjūtas un kultūras telpas attīstības nozīmību, kas ir saistīta ar KVP publisko vērtību un izmantošanu (Nacionālās attīstības plāns..., 2012; Jankovskis u.c., 2012). Kopumā, izvērtējot deviņus VARAM apstiprinātos normatīvos aktus, kas ietekmē KVP, konstatēts, ka visaugstākā ietekme (AAA) ir likumam Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (1997), ko nosaka būtiskas veiktās izmaiņas (ar grozījumiem līdz ) izmainīta ZBR aizsardzības statusā esoša teritorija, atstājot ainavu zonu un neitrālo zonu. ZBR KVP galvenokārt atrodas ainavu zonā, bet apdzīvotajās teritorijās neitrālajā. Savukārt augsta ietekme (AA) noteikta trim dokumentiem Zemkopības ministrija un tās politiskais ietvars ZM pārraudzībā ir meža nozares valsts pārvalde, kas rada un īsteno apstākļus Meža politikas kopējo mērķu sasniegšanai. Valsts meža dienests (VMD) un saimnieciska organizācija a/s Latvijas valsts meži (LVM) darbība norāda uz aktīvu atbalstu KVP saglabāšanai un izmantošanai (Sabiedrībai nozīmīgu vietu..., 2010; Projekts Kultūras..., 2012; Par programmu mantojums..., 2012). Savukārt LVM viens no komercdarbības veidiem ir izklaides un atpūtas darbība, attīstot aktīvas atpūtas iespējas mežos, veidojot bezmaksas atpūtas vietas arī parkos (Akciju sabiedrības Latvijas..., 2010). LVM teritorijā un īpašumā atrodas četri KVP - muižu parki. Parki ir publiskā vērtība un tie tiek apsaimniekoti kā sabiedrībai nozīmīgas vietas, atbilstoši LVM stratēģiskiem mērķiem saglabāt dabas daudzveidību, veidot sabiedrības saudzīgu attieksmi pret vidi, būt atbildīgam un uzticamam sabiedrības loceklim (Latvijas valsts mežu..., 2010). Autore uzsver ZM pakļautībā esošo VMD un LVM lomu parku, t.sk. KVP, publiskās vērtības izcelšanā, sabiedrības izglītošanā un audzināšanā. Netieši KVP izmantošanu tūrismā un publisko vērtību atbalsta Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns ( ) (2009), kas paredz uzlabot lauku ainavu, tātad ietekmē KVP kā ainavas sastāvdaļu un to izmantošanu tūrismā (Par aktualizēto Latvijas lauku..., 2009). Savukārt Latvijas lauku attīstības 32

33 programmas ( ) (2009) mērķi ir tūrisma aktivitāšu veicināšana, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (Latvijas lauku attīstības..., 2009). Kopumā, izvērtējot ar KVP saistītos ZM normatīvos aktus, secināts, ka četriem analizētajiem dokumentiem Meža likumam (2000), MK noteikumiem Nr. 819 Parku ierīkošanas kārtība un apsaimniekošanas pamatprincipi (2006) un ar to saistītiem MK noteikumiem Nr. 472 Parku ierīkošanas kārtība un apsaimniekošanas pamatprincipi, ir visaugstākā ietekme (AAA) uz KVP Ekonomikas ministrija un tās politiskais ietvars tūrisma attīstībai EM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā, tā atbild arī par tūrisma attīstības politikas izstrādi un īstenošanu. Par tūrisma politiku atbild EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Tūrisma nodaļa. Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) par valsts tūrisma politikas īstenošanu. Savukārt Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome (LTKP) ir koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kura veicina tūrisma valsts politikas izstrādi un īstenošanu. LTKP lēmumiem ir ieteikuma raksturs, tomēr tā var ierosināt izskatīt jebkuru tūrisma nozarei svarīgu jautājumu (Latvijas Tūrisma konsultatīvās..., 2003). Autores skatījumā LTKP ir iespēja ietekmēt tūrisma politikas izstrādi, un tas var pozitīvi ietekmēt KVP iesaisti tūrismā, kā arī paaugstināt to publisko vērtību, jo LTKP darbojas ministriju, profesionāļu, ar tūrismu saistīto asociāciju un plānošanu regulējošie pārstāvji, t.sk. Latvijas piļu un muižu asociācija (LPMA), Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs (LTTA LC), dažādi tūrisma informācijas sniedzēji tūrisma informācijas punkti (TIP), centri (TIC) un biroji (TIB) (Tūrisma informācijas..., 2012). Tūrisma attīstība Eiropas Savienībā (ES) balstās uz Ilgtspējīga tūrisma hartu jeb Dienaskārtību 21 (Agenda 21) (1996) un Hāgas tūrisma deklarāciju (1989). Tās saistošas arī Latvijas nacionālajai tūrisma politikai. Nacionālajā līmenī tūrisma nozare balstās uz Tūrisma likumu (1998) un diviem rīcībpolitikas dokumentiem Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju ( ) (2010) (ierobežota finansējuma dēļ nav apstiprināta MK) un Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēm ( ) (2008). Jaunāku tūrisma attīstības plānošanas dokumentu nav, bet Latvijas tūrisma stratēģiskie mērķi ir iestrādāti arī citos dokumentos, kuri attiecas uz valsts ārējiem sakariem, investīciju piesaisti, piekrastes attīstību u.c. Līdzās nacionālās tūrisma politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem tūrisma attīstībā ir arī reģionālas un vietējas nozīmes normatīvi teritoriju plānojumi un to paskaidrojuma raksti, attīstības programmas, rīcību plāni, koncepcijas un stratēģijas. Kopumā, izvērtējot 10 ar KVP saistītos EM dokumentus, autore secina, ka tūrisma attīstībai visaugstākā ietekmes prioritāte (AAA) ir četriem dokumentiem: 33

34 Eiropas Padomes (EP) rekomendācijai Par tūrisma veicināšanu kā faktoru kultūras mantojuma ilgtspējīgai attīstībai (2003) (Recommendation Rec (2003)1 of the Committee, 2003), Tūrisma likumam (1998) un Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijai ( ) (2010), kas izceļ kultūrtūrismu un kultūras tūrisma resursus muižas un to parkus (Latvijas tūrisma mārketinga..., 2010). Neskatoties uz politiskā ietvara analīzes pozitīviem rezultātiem, autore pētījuma gaitā ir saskārusies ar būtisku problēmu tūrisma attīstības politika tiek balstīta uz sadrumstalotiem, fragmentāriem naktsmītņu, muzeju u.c. objektu datiem, kuri ievākti neilgā laika periodā tūrisma attīstības plāni tiek izstrādāti uz ekonomiski neizvērtēta pamata (Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta ; Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta..., 2011; Bērziņa, 2012). Nezinot pat aptuveno ZBR un KVP apmeklētāju skaitu un to plūsmu virzienus, ir sarežģīti gūt priekšstatu par reģionu teritorijas ekonomisko attīstību, KVP publisko vērtību, izmantošanu, tādējādi apgrūtinot darbu un nepieciešamo datu ieguvi uzņēmējiem, tūrisma objektu apsaimniekotājiem un attīstības plānotājiem. Turpretim EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Tūrisma nodaļas vadība uzskata, ka Latvijā statistikas dati par tūrismu ir pietiekami (10. piel.). Šī izpratne krasi atšķiras no TAVA, ZBR pašvaldību speciālistu viedokļa (5. piel.). Autore pievienojas Oksfordas Universitātes pētniecei D. Dzenovskai, ka daudzās valsts iestādēs plauktos sagūluši pētījumi, kas pasūtīti, bet to rezultāti nav ietekmējuši politikas veidošanas procesu, un tam ir dažādi iemesli lēmumu pieņemšanas politizācija, nepietiekama koordinācija, neprecīzs problēmas formulējums u.tml. (Dzenovska, 2012, 33), un piebilst administratīvas kompetences trūkums Analizēto tiesisko un normatīvo dokumentu kopvērtējums Promocijas pētījumā analizēti 39 starptautiski, Eiropas, nacionālā un reģionālā līmeņa dokumenti, kas tieši vai netieši attiecas uz KVP izmantošanu un to publisko vērtību. Vislielākais dokumentu skaits, kuri KVP ietekmē ar augstāko prioritāti (AAA), ir ZM un EM 16 dokumenti, bet KM 14 dokumenti. Kopumā no visu četru ministriju KM, VARAM, ZM un EM visiem tiesiskajiem un normatīvajiem aktiem ar visaugstākās (AAA) un augstas ietekmes prioritāti (AA) uz KVP attiecas 54 % dokumentu. Vērtējot LR ministriju apstiprināto tiesisko un normatīvo aktu tēmas (2.2. att.), vislielākais apstiprināto aktu skaits ir par kultūras mantojuma vērtību, aizsardzību, apsaimniekošanu un izmantošanu, resp., atbilst KVP publiskai vērtībai un izmantošanai. Ņemot vērā, ka KVP ir gan kultūras mantojums, gan dabas mantojums, ir izprotams dabas aizsardzībai veltīto tiesisko un normatīvo aktu tēmu svarīgums un saskaņotība starp LR ministrijām. KVP ir tūrisma resursi, tāpēc tūrisma tēmas tiesiskie un normatīvie akti ir nozīmīgi un tie aptver infrastruktūras atbalstu 34

35 tūrismam, tūrisma un tā komercializācijas attīstību. Tomēr (2.2. att.) redzama tiesisko un normatīvo aktu disproporcija starp tūrisma aktivizēšanas, komercializācijas, infrastruktūras tēmām un kultūras mantojuma vērtību aizsardzību. Tiesisko un normatīvo aktu tēmas Tūrisma komercializācija Tūrisma infrastruktūra Tūrisma aktivizēšana Apsaimniekošana un izmantošana Pašvaldību iesaiste Dabas aizsardzība Kultūras mantojuma vērtība un Tiesisko un normatīvo aktu skaits Avots: autores veidots attēls un aprēķins 2.2. att. LR KM, LR VARAM, LR ZM un LR EM tiesisko un normatīvo dokumentu ar KVP saistīto tēmu kopsavilkums. Kā uzsvērts EP rekomendācijā Par tūrisma veicināšanu kā faktoru kultūras mantojuma ilgtspējīgai attīstībai, atbildība par kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu ir jāsadala starp politiskiem līderiem, iedzīvotājiem, kultūras mantojuma ekspertiem, kultūras mantojuma vietu īpašniekiem un vadītājiem, un tūrisma profesionāļiem. Skatoties šādā rakursā, LR ministrijas un to padotībā esošās iestādes ir juridiskas personas, kuras ir atbildīgas par KVP kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un izmantošanu, t.sk. tūrismā (Recommendation Rec (2003)1..., 2003). Vērtējot LR ministriju un to padotībā esošo iestāžu atbalstu KVP izmantošanai tūrismā, autore konstatēja visu četru ministriju atbalstu (2.1.att.). VARAM tiešais atbalsts izpaudās DAP aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā un pārvaldīšanā. LR ZM netiešs atbalsts ir no LMD, aktīvi atbalstot starptautiskos projektus vai mežniecības aizsardzības plāna iestrādes, kas palīdz KVP saglabāšanas un izmantošanas jautājumu risināšanā. Tiešu atbalstu KVP saglabāšanā un izmantošanā sniedz LVM. LR EM netiešais atbalsts KVP izmantošanā tūrismā saskatāms Tūrisma nodaļas tūrisma politikas un normatīvo dokumentu projektu izstrādē, bet tiešais ar LR EM padotības iestādi TAVA, kurai ir iespēja ietekmēt normatīvos aktus, kas savukārt ietekmētu KVP izmantošanu tūrismā atbilstoši Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijai gadam paredzēto uzdevumu sasniegšanā. Tātad LR KM, VARAM, ZM un EM tieši vai netieši ar tiesisko un normatīvo pamatu atbalsta KVP izmantošanu un to publisko vērtību, jo ir sakārtota un saskaņota tiesiskā un 35

36 normatīvā bāze. Tomēr autore konstatē arī tās trūkumus: 1. likumos nav definēta KVP kategorija un nav noteikta parka kā tūrisma resursa un izmantošanas klasifikācija; 2. atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi, atsevišķos KVP nav noregulēts tūrisma resursu sadrumstalošanas precedents; 3. likumā Par pašvaldībām (1994) noteikta atbildība veicināt saimniecisko darbību, tātad arī tūrisma attīstību un KVP iesaistīšanu tūrismā, bet nav norādīti veidi, kā to veikt, kas ir svarīgi reģionu attīstībai; 4. likumi ir virzīti uz KVP aizsardzību un saglabāšanu, bet nav definēti ekonomiskie uzstādījumi; 5. tiesiskajos un normatīvajos aktos trūkst tūrisma aktivizēšanas, komercializācijas, ar infrastruktūru saistītu tēmu, kā arī nav akcentēta pašvaldību iesaiste KVP izmantošanā tūrismā; 6. EM Tūrisma nodaļa nepietiekami uzrauga tūrisma nozares izpēti, statistikas datu vākšanu, lai veidotu ekonomiski izvērtētu tūrisma politiku. Arī VARAM pakļautībā esošās DAP pārraudzītajā ZBR trūkst apmeklētāju uzskaite, nav izcelta KVP izmantošana un to vērtības. 3. KULTŪRVĒSTURISKO PARKU KĀ TŪRISMA RESURSU VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES, KRITĒRIJI, TO ATLASE UN APROBĀCIJA Nodaļa ietver 25 lapas, 4 tabulas un 15 pielikumus. Nodaļā pētītas KVP vērtības noteikšanas metodes un kritēriji, atlasītas piemērotākās pieejas ZBR KVP novērtēšanā, kā arī atsevišķas metodes testētas uz etalonparka bāzes. Ņemts vērā, ka ZBR teritorijā vairums KVP ir publiski pieejami, taču tiek izmantoti maz vai netiek izmantoti vispār, kā arī ir vāji apsaimniekoti. 3.1.Vērtības noteikšanas metodes Tā kā KVP ir dabas un kultūrvēstures mantojuma veidojums, izpētot zinātnisko literatūru, konstatēts, ka KVP tiek vērtēti, balstoties uz kultūrvēsturiskā mantojuma un vides vērtēšanas deviņām metodēm, no kurām promocijas pētījumā izmantotas četras: 1. Aprakstošā pētījuma metode (Descriptive Research Method) (DRM) kvalitatīva pētījuma metode, kas sniedz kopskatu un aprakstu, izmantojot primāros un sekundāros datu avotus (Babbie, 1992). Tā izmantojama, lai izceltu publisko vērtību un problēmjautājumus, kas jārisina. DRM ir efektīva situācijā, ja ir primāro datu trūkums, finanšu un laika ierobežojumi, vai arī tā ir neaizvietojama kā pētījumam nepieciešama alternatīva; 2. Vēlme maksāt (Willingness to Pay) (WTP) patērētāja izvēles modelēšanas 36

37 metode, kas balstās uz apmeklētāja vēlmi maksāt par noteiktu lietu vai pakalpojumu. WTP būtība pētnieks aptaujā respondentus, lai tie novērtētu, sarindotu vai arī izvēlētos kādu alternatīvu no tām, kas aprakstītas dažādos īpašību līmeņos (Mazzanti, 2002). Lai gan, izmantojot šo metodi, zinātnieki norāda, ka reāli patērētāji samaksā aptuveni par 1/3 mazāk nekā var konstatēt ar WTP, daudzu eksperimentu rezultātā nonākts pie secinājuma, ka šo neobjektivitāti ir iespējams risināt, iegūtos rezultātus tuvinot hipotētiskajai vēlmei maksāt, kuras rezultāti ir tuvāki situācijām dzīvē. To ir iespējams noteikt, ja intervijās vai anketēšanā uzzina daudz pilnīgāku informāciju par respondentiem (Hanley u.c., 1993; Diamond u.c., 1994; Hansen, 1997; Cummings u.c., 1999; Brown u.c., 1999; Bravi u.c., 2000; Causi u.c., 2002; Choi, 2004). 3. Ceļojuma izmaksu metode (Travel Cost Method) (TCM) pazīstama arī ar nosaukumu Klavsona metode (Clawson s Method), un ekonomisti to izmanto vides vērtēšanā, rekreācijas vērtības noteikšanā, pamatojoties uz ceļojuma laiku (ilgumu) un izdevumiem (Clawson, 1959; Clawson, 1966; Bateman, 1994, 1996; Liston-Heyes u.c., 1999; Haab, 2002). Metodes pamatā ir pieņēmums, ka, apmeklējot rekreācijas objektu, kopējie izdevumi, ko iegulda ceļotājs, atspoguļo viņa gatavību maksāt par šīs vietas apmeklējumu nākotnē. TCM var būt precīzāka par WTP (Navrud, Ready, 2007); 4. Vērtību pārneses metode (Value Transfer Method) (VTM) tiek izmantota, vērtējot tā sauktās vides preces bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumus (Brower, 2000). VTM ir divas pieejas: vienkāršā vērtības pārnese un pārnese ar ienākumu atšķirību korekcijām; vērtību pārneses funkciju nodošana un meta-analīzes izmantošana rezultātu precizitātes paaugstināšanai. Otrā VTM pieeja tiek izmantota, piemēram, veicot vērtību pārnesi no/uz citām valstīm, kad ir nepieciešams veikt pētījumus, bet dažādu valstu sociālie un ekonomiskie apstākļi, izglītības, reliģijas, ienākumi u.tml. atšķiras, ietekmējot, piemēram, rekreācijas vērtības noteikšanu (Navrud, 2004; Navrud, Ready, 2007). VTM ar meta-analīzes pieeju būtiskākais trūkums Latvijā ir nepieciešamība pēc vismaz pētījumiem, kas iztrūkst pētāmajā jomā. Lai aprēķinātu tiešo jeb KVP izmantoto pakalpojumu vērtību, praksē VTM pielieto, izmantojot privāto parku pakalpojumu cenas (Latvijā arī šie dati nav pieejami). Taču ir zinātnieki, kuri iebilst šādam VTM pielietojumam, jo aprēķinos netiek ņemts vērā nodokļu apjoms, tādējādi neatspoguļojot reālo pakalpojumu vērtību. Līdz ar to VTM uzticamība un precizitāte ir atkarīga arī no rezultātiem, kas iegūti ar citām ekonomiskās vērtēšanas metodēm (Brookshire, 1992; Schaafsma, Brower, 2006; Harnik, Welle 2009). Ņemot vērā šo atziņu, autore uzskata, ka VTM promocijas pētījumā ir pielietojama ar nosacījumu, ka tiek izmantotas arī citas metodes DRM, WTP un TCM, kas ļauj iegūt tiešās un inducētās KVP lietošanas un neizmantošanas vērtības. Promocijas pētījumā veikta WTP un TCM 37

38 aprobācija Vēlme maksāt un ceļojuma izmaksu metožu aprobācija etalonparkā Lai iegūtu provizoriskus datus ieņēmumu no tūrisma prognozēšanai KVP, autorei nepieciešams iegūt rezultatīvus rādītājus kādā etalonparkā, turklāt tādā, kas tiek izmantots tūrismā, pēc izcelsmes ir līdzīgs ZBR KVP. Šādiem kritērijiem atbilstošs ir Cēsu Maija parks 5, kas atrodas Ziemeļvidzemē. Autore uzskata, ka ne tikai ģeogrāfiskas vides līdzības, klimatiskie apstākļi, kam ir tieša ietekme uz KVP, bet arī Ziemeļvidzemes reģionālās identitātes līdzība un attieksme pret apkārtējo dabu un kultūrvidi pēc E. Harjas (2008) ir būtiski argumenti Maija parka kā etalona izvēlē, vienlaikus neizslēdzot vērtību pārneses iespējas no citu valstu parku vai citu parku kategorijām, saistībā ar to izmantošanu tūrismā un atbilstību ZBR KVP novērtēšanas vajadzībai. Arī Valsts zinātniskā institūta Nacionālais botāniskais dārzs Zinātniskās padomes goda loceklis Dr. biol. A. Zvirgzds un DAP Vides datu pārvaldības sistēmas nodaļas vecākais inspektors D. Ozols, kuri pārzina ZBR KVP, nesaskata Maija parka kā etalonparka izvēles ierobežojumus (5. piel.). Aprobējot WTP un TCM metodes Maija parkā, nodrošināti abām metodēm analogi apstākļi un vienlaikus vākti pētījumam nepieciešamie primārās statistikas dati (Grizane, 2010a; Grizane, 2010b). Izlases lielums (n = 127) WTP un TCM metožu pielietojums balstīts uz Maija parka vidējā apmeklējuma datiem trīs gadu laikā, kas atbilst reprezentatīviem kritērijiem (Paniotto, 1982; Saunders, 2006), pie 95 % varbūtības. Aprobācijā izmantota tiešās intervijas metode (face-toface), apsekojot parkus divas reizes nedēļā, brīvi izvēloties apsekošanas dienu. Jautājumi pēc satura sociāldemogrāfiski, bet pēc formas atklāti un slēgti. Jautājumi sadalīti trijās sekcijās apmeklētāja profils, apmeklējuma raksturojums, izdevumu raksturojums (atklāj vēlmi maksāt). Pētījuma dati apstrādāti ar statistikas programmu SPSS 15. WTP aprobācijas mērķis noskaidrot publiskā Maija parka apmeklētāju hipotētisku vēlmi maksāt par KVP rekreatīvām vērtībām. WTP pielietojums pamatojas uz teoriju, kas tiek apkopota konceptuālā modelī (3.1.) (Lindhjem, Navrud, 2008): WTP i = f(a i, B i, C i,y i ), (3.1.) kur: A i, B i, C i, un Y i faktori, kas ietekmē WTP i (vecums, dzimums, apmeklējuma biežums). Balstoties uz (3.1.) formulu un aprēķināto koeficientu, iegūts Maija parka ekonometriskais modelis (3.2.): 5 Atbilst KVP definīcijai. 38

39 WTP = DIST + 2 EDUC + 3 QUAL + 4 GEN+ 5 kur: 0 1, 2, 3, 4, 5 brīvais loceklis; mainīgo koeficienti; GEO + 6 EXPENSES (3.2.) DIST respondentu ceļš līdz parkam; EDUC izglītība; QVAL parka kvalitāte; GEN dzimums; GEO attālums līdz KVP (parka apmeklētāja dzīves vieta, no kuras respondents ir ieradies); EXPENSES respondentu bruto ienākumi mēnesī. Veicot modeļa linearitātes testu, pielietota dispersiju analīze (Anova), kas uzrādīja statistisku nozīmību, jo Sig.0.00<0.05. Determinācijas koeficients R 2 = Visi mainīgo koeficienti ir < 0.01 un p-vērtība (Sig.) ir ticama un nozīmīga. Heteroskedativitātes pārbaude ar Vaita testu (White s test) uzrādīja, ka n R 2 > 2 ;(k-1), 127 > 71.3, tātad heteroscedaticitāte pastāv. Autokorelācijas pārbaude veikta ar Durbina-Vatsona (Durbin-Watson) statistiku, D = 1.46, DL = 1.72 un DU = 1.75 ar varbūtību P = 95 %, kur n = 127, p = 1 un =0.05. D = 1.46 < DU = 1.75, tātad starp kļūdām pastāv pozitīva autokorelācija, jo 0 < D < 2. D - statistikas vērtības atrodas intervālā [0; 4]. Modelim tika diagnosticēta kolinearitāte diviem mainīgiem, jo stāvokļa indekss (Condition Index) ir > par 10 (11; 19). Normalitātes pārbaude ar Džarka-Bera testu (Jarque-Bera test) uzrādīja, ka JB = 1.94, JB < 2, ka kļūdu sadalījums atbilst normālam sadalījumam ar =0,05. Veicot nelineārā modeļa novērtējumu (Nonlinear Model estimation), modelim tika uzrādīta laba atbilstība, jo modeļa attīstība apstājās pie trešās variācijas un PCON = 1.00E-008 un WTP pēc (3.3.) formulas: WTP = 1 DIST + 2 EDUC + 3 QUAL + 4 GEN + 5 GEO + 6 EXPENSES, (3.3) kur: 1,2,3,4,5 DIST EDUC QVAL GEN GEO mainīgo koeficienti; respondentu ceļš līdz parkam; izglītība; parka kvalitāte; dzimums; parka apmeklētāja dzīves vieta, no kurienes respondents ir 39

40 ieradies; EXPENSES respondentu bruto ienākumi mēnesī. TCM aprobācijas mērķis novērtēt hipotētisko rekreācijas vērtību Ziemeļvidzemes kultūrvēsturiskam Maija parkam, lai, salīdzinot ar WTP metodi, iegūtu primāros datus VTM izmantošanai. Metodes pamatā ir pieņēmums, ka kopējie izdevumi, ko veic privātpersona, apmeklējot rekreācijas objektu, pētījuma gadījumā KVP, atspoguļo viņa vēlmi maksāt par šīs vietas apmeklējumu. Autore no TCM divām variācijām - Zonālās TCM (ZTCM) un Individuālās TCM (ITCM) - izvēlējās ITCM. Tika izvēlēta ITCM, jo tā ir efektīvāka par ZTCM ar datu individualizēšanu un iespēju korektāk izmantot atsevišķus izmaksas posteņus, ar iespēju novērtēt ceļojumu ar mazāku novērtējumu skaitu, tātad ar mazāku darbietilpību (Willis,1991; Garrod,1999). Autore TCM balsta uz sekojošiem darbību soļiem apmeklētāju apsekošana, izmaksu aprēķins, esošo un ceļojuma veidošanas funkcijas (Trip Generation Function) (TGF) aprēķins, nosakot Maija parka hipotētisko rekreācijas vērtību WTP (Bishop, 1999; Chen, 2004; Grizane, 2010b). Autore izmanto metodiku, ņemot vērā izmaksas par degvielu, parka apmeklējumu, ceļa, laika un ceļojuma izmaksu novērtējumu, izmantojot 10 formulas, no kurām viena ir fundamentāla (3.4.) (Bockstael u.c., 1987; Smith, 1983; Bockstael u.c., 1991; Willis u.c., 1991; McConnell, 1992; Smith,1993; Bateman, 1994; Randall, 1994; Bateman, 1996; Gwilliam,1997; Feather, 1998; Ward u.c., 2000; Hanley u.c., 2001; Whitten u.c., 2002; Mackie u.c., 2003; Cirillo, 2006; Mercer, 2009): kur: TC C S TT VRAT TOTC TC = C S TT VRAT kopējās ceļojuma izmaksas; ceļa izmaksas; parka pakalpojuma izmaksas; kopējās ceļojuma laika izmaksas; apmeklētāja vizītes reizes (visitor's visit time); kopīgais ceļojuma izmaksu mainīgais. = TOTTC, (3.4.) VRAT Savukārt Maija parka hipotētiskās rekreācijas vērtības aprēķināšanai izmantota ceļojuma veidošanas funkcija (Trip Generating Function) (TGF) (3.5.) (Willis, 1999): VRATi = f (TOTTCi, X), (3.5.) kur: VRATi i apmeklējumu skaits rekreācijas vietā noteiktā laika periodā (visbiežāk tas ir gads); TOTTCi ceļojuma izmaksas vienam i apmeklētājam, kas rodas, apmeklējot vietu; TOTTCi ceļojuma izmaksas vienam i apmeklētājam, kas izdalītas sastāvdaļās ceļojuma, laika un pakalpojumu izmaksās; 40

41 X dažādi sociālekonomiskie mainīgie raksturlielumi, kas saistīti ar individuālā apmeklētāja i rekreācijas vietas apmeklēšanu. Maija parka rekreācijas vērtības aprēķināšanai izmantota funkcija TGF, šifrējot mainīgos un izmantojot formulu (3.6.): VRAT i = f (GEOi, GEN i, SERV i, TRANS i, INC i, TT2 i, TC2 i, ij ), (3.6.) kur: GEO i dzīves vieta 6 ; AGEi respondenta vecums; GENi respondenta dzimums; DISTi respondenta ceļš km līdz parkam *2; SERVi pakalpojumu iedalījums pēc aktivitātēm; TRANSi izmantotais transports; INC i attēlo apmeklētāja mājsaimniecības ienākumus mēnesī; TT2 i hipotētiska ceļošanas laika vienības izmaksas ; TC2 i hipotētiska vienas personas vienas reizes ceļojuma aprēķināšanas izmaksas; ij kļūda. Ceļojuma veidošanas funkcija (TGF) (3.7.), formula un koeficients tika aprēkināti: VRAT 2i = GEO + 2 GEN + 3 SERV + 4 TRANS INC + 6 TT2 + i, (3.7.) kur: VRAT 2i 0 1, 2,3,4,5 GEO AGE GEN DIST SERV TRANS INC TT2 i hipotētisks apmeklējumu skaits rekreācijas vietnē Maija parkā 3 mēnešu periodā; konstants koeficients; mainīgo koeficients; dzīves vieta; respondenta vecums; respondenta dzimums; respondenta ceļš km līdz parkam *2 (turp un atpakaļ); pakalpojumu iedalījums pēc aktivitātēm; izmantotais transports; attēlo apmeklētāja mājsaimniecības ienākumus mēnesī; hipotētiska ceļošanas laika vienības izmaksa un kļūda. Heteroskedativitātes pārbaude veikta ar Vaita testu (White s test): heterskedativitāte pastāv, jo n R 2 > 2 ;(k-1), > 11.14, autokorelāciju - ar Durbina-Vatsona (Durbin-Watson) statistiku. D = 1.77, DL = 1.69 un DU = 1.72 ar varbūtību P = 95 %, kur n = 127, p = 1 un = D = 1.77 > DU = Tā kā testa statistiskā vērtība D pārsniedz DU, nevar noraidīt nulles hipotēzi. Ar P = 6 Mītnesvieta, no kuras respondents ieradies. 41

42 95 %, starp kļūdām nepastāv autokorelācija, tāpēc, ka 0 < D < 2. D - statistikas vērtības atrodas intervālā [0; 4]. Normalitātes pārbaude ar Džarka-Bera testu (Jarque-Bera test) uzrādīja, ka JB = , JB > 2, > 5.99, nevar noraidīt nulles hipotēzi, ka kļūdu sadalījums atbilst normālam sadalījumam ar =0,05. Novērtētais modelis parādīja, ka hipotētisks apmeklējumu skaits rekreācijas vietnē Maija parkā 3 mēnešu periodā VRAT 2i = 368, tad, zinot viena apmeklējuma reizes izmaksas gadā, Ls 87.38, var prognozēt, ka parka hipotētiskā rekreācijas vērtība būs: TOTTC2 = TC * VRAT 2i, (3.8.) kur: TOTTC2 hipotētiska rekreācijas vērtība; TC vienas apmeklējuma reizes izmaksas; VRAT 2i hipotētisks Maija parka apmeklētāju skaits 3 mēnešos. Veicot WTP un TCM aprobācijas aprēķinus, autore noskaidro: 1. Maija parka apmeklētāji ir gatavi apmeklēt atpūtas vietu un tā rekreācijas vērtība augs. Tomēr, lai to palielinātu, jāveicina apmeklētāju interese un maksas pakalpojumu dažādošana, jo KVP sniegto pakalpojumu izmaksas ir neadekvāti zemas; 2. Ārzemju tūristu piesaiste un to vēlme maksāt par parka pakalpojumiem var dot potenciālu iespēju šos ieņēmumus palielināt; 3. detalizēta ceļošanas izdevumu pozīciju noteikšana dod precīzāku hipotētiskās rekreācijas vērtības rezultātu ar TCM - Ls 32156, salīdzinot ar WTP metodi - Ls 20046, kas apstiprina tādu pašu S. Navruda (Navrud) apgalvojumu (Navrud, Ready, 2007); 4. aprobējot WTP un TCM Latvijas Ziemeļvidzemes kultūrvēsturiskā Maija parkā, noskaidrota informācija, kuras daļa ir izmantojama ZBR KVP kā tūrisma resursu ieņēmumu modeļa izstrādei: 1) vietējo izdzīvotāju ceļojuma izdevumi vienai personai ir Ls 7.19, bet ārvalstu apmeklētājiem Ls ; 2) pakalpojumus vietējie apmeklētāji izmanto vidēji par Ls 1.3, bet ārvalstu viesi neizmanto, jo nav piemērota piedāvājuma. Vēlme maksāt par pakalpojumiem Maija parkā vietējiem apmeklētājiem ir Ls 2.97, bet ārzemju ceļotājiem Ls 4.82; 3) Vietējo iedzīvotāju ceļa izdevumi vienai personai, kas noteikti ar TCM, ir Ls 2.59, bet ārvalstu apmeklētājiem Ls Iegūtie WTP un TCM aprobācijas dati liecina, ka Ziemeļvidzemes KVP Maija parkam ir hipotētiska rekreatīva vērtība. Parks ir kvalitatīvs, regulāri apmeklējams un aprēķiniem nepieciešamie statistiskie dati ir pieejami. Autore uzskata, ja KVP neatbilst šiem kritērijiem, aprēķinos jābalstās uz aprobācijā iegūtajiem etalonparka novērtējuma datiem. 42

43 3.3. Tūrisma resursu vērtēšanas pieejas un kritēriji KVP fenomens ir gan dabas, gan kultūras kritēriju savijums ainavā. Turklāt ainava ir pašā parkā un parks ir ainavas sastāvdaļa plašākā mērogā. KVP vērtēšanas kritēriju izvēlē ir jāņem vērā gan primārā (dabiskā, biofiziskā), gan sekundārā (kultūras) struktūra, kā arī terciārā (garīgā) parka struktūra kā ainavas un vēstures atmiņas (Mücher, 2003; Von Droste, 2000). Jāuzsver, ka UNESCO kultūras un dabas kritēriji paredz kultūras un dabas mantojumu vērtēt valsts, reģionu un lokālā mērogā, un tas attiecas arī uz lauku KVP (UNESCO, 1996). Kultūras un dabas kritēriji nav statiski, tie attīstās (Operational Guidelines..., 2005). Līdz gadam Pasaules mantojuma sarakstā bija 6 kultūrvēstures mantojuma un 4 dabas kritēriji, bet gadā 10 apvienotie kritēriji (UNESCO's criteria..., 2006). Tas nozīmē, ka arī reģionālo KVP vērtēšanas kritēriji nav statiski. Lai tos noteiktu, autore izpēta un analizē A. Zuca (Zucca), A. Šarifi (Sharifi), A. Fabri (Fabbri) (2008), E. Inskīpa (Inskeep) (1999), Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) (2006), Austrālijas Rietumu mantojuma padomes (HCWA) (2007), Kanādas dabas resursu departamenta (NRCD) (2007) kultūras, dabas mantojuma un tūrisma resursu vērtēšanas kritērijus desmit to grupās, piemēram, telpisko, sociālo, finanšu, dabas, kultūras dažādi ieguvumi u.tml. KVP vērtēšanai piemērotāko vērtēšanas metožu izvēlei pētītas arī zinātnieku D. Priskinas (Priskin) (2001), R. Dovlinga (Dowling) (1993), M. Ferario (Ferrario) (1979), H. du Krosas (Cross) un B. Makkerčera (McKercher) (2007) vērtēšanas metodes. Kanādas un Austrālijas zinātnieki B. Makkerčers un H. du Krosa piedāvā Tūrisma potenciāla pievilcības tirgū nestspējas matricu, kas ir piemērota intensīvi izmantotu KVP vērtēšanai. Katrs objekts tiek vērtēts pēc mainīgiem kritērijiem, piemēram, pievilcība tūrismā tiek vērtēta ar vidi un izvietojumu, objekta atpazīstamību, ar tam piemītošām specifiskām iezīmēm, izmantošanu vai ar savu unikalitāti (Makkerčers, du Krosa, 2007). Vājais punkts B. Makkerčera un H. du Krosas matricas pielietošanā ir kritēriju nenoteikšana. Toties M. Ferario, lai novērtētu tūrisma objektus, apvieno ekspertu zināšanas un tūristu viedokļus. Arī R. Dovlings lieto līdzīgas metodes, izmantojot tūrisma teorijas, rezidentu atzinumus un ekspertu zināšanas. D. Priskina, izstrādājusi novērtēšanas sistēmu, izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes ar četriem kritērijiem pievilcība, pieejamība, atbalsta struktūra un vides degradācijas līmenis. Līdzīgi B. Makkerčeram un H. dukrosai, D. Priskina visu indikatoru kopu ievieto matricā, un augstāks rezultāts norāda lielāku nozīmi (Priskin, 2001). D. Priskinas modeļa trūkums ir iespējamā neobjektivitāte, vērtējot kopējos rezultātus, ja vietai nav kāda rādītāja. Savukārt Ķīnā KVP tiek vērtēti citādi KVP vispirms tiek iedalīti kategorijās, kurām ir noteikti 10 attīstības kritēriji. Piemēram, kritēriju grupa transports iekļauj pieejamību, ergonomiskus un pārdomātus stāvlaukumus, tūrisma maršrutus un videi draudzīga transporta izmantošanu. Katras grupas 43

44 kritēriji tiek vērtēti ar punktiem (Classification, Investigation and Evaluation, 2003). Autore uzskata, ka Ķīnas KVP vērtēšanas klasifikācija ir pozitīva, jo, pirmkārt, ļauj tos izmantot atbilstoši kategorijai un, veicot monitoringu, tā ir ilgtspējīga. Otrkārt, sīki izstrādāta kritēriju sistēma ļauj vērtēt KVP izmantošanu un veikt prognozes. Atšķirībā no Ķīnas, Latvijā KVP nav vērtēti no tūrisma resursu aspekta un nav izstrādāti vērtēšanas kritēriji. Ņemot vērā to, ka KVP ir konceptuāla saistība ar ainavu, pētīti arī ainavu estētiskās kvalitātes kritēriji, uz ko balstās autore. Kritēriji balstās uz ekspertu profesionālo pieredzi, tiem veicot ainavisko skatu analīzi un par pamatu ņemot ainavas interpretāciju no saskatāmības un pieejamības viedokļa,. D. Zigmundes noteiktās ainavas estētiskās kvalitātes kritēriji ir skatīti plašākā apjomā, tie strukturēti divās grupās ainavu elementu esamībā (ainavas elementi, to īpašības un mijiedarbība) un ainavisko skatu uzbūvē (skata pieejamība, izteiksmīgums, kompozicionālā uzbūve) (Ziemeļniece, 1998; Melluma, Leinerte, 1992; Nikodemus, 2001; Rasa, 2005; Gūtmane, 2007). Promocijas pētījumā autore KVP vērtēšanas kritērijus atlasa, balstoties uz UNESCO (2006), HCWA (2007) un Inskīpu (1999), un šo kritēriju aprobācijai izvēlētas dabas un kultūras kritēriju grupas. Pētītajos zinātnieku darbos konstatētā iespējamā kritēriju un to grupu savstarpējā pārklāšanās rosināja izveidot arī kritēriju grupas Pieejamība un Pakalpojumi. Visi kritēriji vērtēti ballēs intervālā no 1 līdz ZIEMEĻVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTA KULTŪRVĒSTURISKIE PARKI, TO IZMANTOŠANA TŪRISMĀ UN PUBLISKĀ VĒRTĪBA REĢIONĀLAJĀ POLITIKĀ Nodaļa ietver 33 lapas,7 attēlus, 8 tabulas un 26 pielikumus Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts Ar LR Saeimas pieņemtu likumu izveidots ZBR, un līdz ar to teritorijai piešķirts starptautiskai ĪADT klasifikācijai atbilstošs nosaukums (Likums Par Ziemeļvidzemes..., 1997). ZBR atrodas Latvijas ZR daļā (4.1. att.). ZBR atrodas Vidzemes un Rīgas plānošanas reģionos, tā kopējā teritorija ir ha sauszemes un ha jūras akvatorijas. ZBR zonējumā ir ainavu aizsardzības un neitrālā zona. Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas liegumiem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu. Neitrālā zona ir teritorija ar tautsaimniecībā intensīvi izmantojamām platībām, apdzīvotām vietām un ceļu tīkliem (Ziemeļvidzemes biosfēras..., 2011). ZBR 44

45 KVP atrodas neitrālā zonā 7. Avots: autores veidots attēls pēc Tērauds, 2011, att. ZBR ģeogrāfiskais novietojums. ZBR administratīvajā iedalījumā ietilpst Alojas, Burtnieku, Salacgrīvas, Rūjienas, Mazsalacas, Naukšēnu novads, daļa Limbažu, Kocēnu, Strenču un Valkas novada. Trīs novadi - Alojas, Salacgrīvas un Limbažu - ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, bet pārējie - Vidzemes plānošanas reģionā. Lielākie ZBR novadi, kuros atrodas pētāmie KVP, ir Burtnieku, Salacgrīvas un Alojas novads. ZBR administratīvajā teritorijā ir iedzīvotāji. Vidējais iedzīvotāju blīvums ZBR cilv./km 2, kas ir tuvs Vidzemes plānošanas reģiona iedzīvotāju blīvumam (15.3 cilv./km 2 ) (Reģionu attīstība Latvijā..., 2010; Vidzemes reģions..., 2012.). Tūrisma infrastruktūru raksturo tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares sekmīgu darbību. KVP kā tūrisma resursu klasificēšanai nepieciešamie galvenie tūrisma infrastruktūras objekti tūrisma informācijas sniedzēji, transporta infrastruktūra, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. ZBR teritorijā ir 10 TIC, kuru infrastruktūra atbilst valsts standartam Tūrisma informācijas sniedzējiem LVS Ziemeļvidzemē ir labi attīstīts autoceļu tīkls (Valsts galveno un reģionālo..., 2011) to tieši šķērso starptautiskas nozīmes transporta koridors A1, kas savieno Rīgu ar Tallinu. ZBR teritoriju novadus savieno reģionālās nozīmes ceļi ar kopējo garumu km (Reģionālie autoceļi, 2011). Ceļotājiem nokļūšana 7 Neitrālā zona ir noteikta, lai veicinātu ZBR teritorijā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Neitrālajā zonā tiek iekļautas visas pilsētas un ciemi, kas atrodas Biosfēras rezervāta teritorijā. 45

46 KVP grūtības nesagādā, jo ceļu tīkls ZBR teritorijas novados ir sazarots, un tam ir labs vai apmierinošs segums. Savukārt velotūristu aktīvo atpūtu nodrošina veloceļi. ZBR teritoriju šķērso starptautiskais velomaršruts Tour de LatEst, tas virzās pa Vidzemi un Dienvidigauniju (Velomaršruts Tour de LatEst, 2010). ZBR teritorijā ir izveidoti arī vietējie velomaršruti. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums ( ) paredz veloceliņu perspektīvu attīstību (Plānotā veloceliņu attīstība, 2007). ZBR teritorijā ir pietiekami attīstīta sabiedriskā transporta satiksme. Autore atzīmē, ka satiksme ir labvēlīgāka ceļotājiem nekā vietējiem iedzīvotājiem tā ir samērā labi attīstīta virzienā uz Rīgu un no Rīgas un lielākiem apdzīvotiem centriem Vidzemē, tomēr Latvijas pierobežā sabiedriskā satiksme ir ierobežota. ZBR teritorijas apmeklēšanai un ceļā pavadāmais ilgākais laiks, atkarībā no Rīgas attāluma, ir h, bet īsākais laiks ir h no republikas nozīmes pilsētas Valmieras vai ZBR novadu centriem (Starppilsētu satiksme, b.g.). ZBR teritorijā ir 66 naktsmītnes ar 2729 gultasvietām (t.sk. papildvietas), tomēr naktsmītnes nav teritoriāli vienmērīgi sadalītas. Vairāk to ir ZBR Rīgas jūras līča piekrastē un tuvāk Valmierai. Valsts pierobežā to ir ļoti maz (Burtnieku novads..., b.g.; Kocēnu novads. Naktsmītnes, b.g.; Salacgrīvas novads. Naktsmītnes, b.g.; Alojas novads. Naktsmītnes..., b.g.; Tūrisma karte, 2009; Kur nakšņot? Tūrisms..., 2011; Tūrisma informācija. Strenču..., 2011 ). KVP apmeklētājiem ir svarīgi ēdināšanas uzņēmumi, kas ZBR teritorijā arī nav vienmērīgi izvietoti. Datēts, ka ir 63 ēdināšanas uzņēmumi ar 4600 vietām. Līdzīgi naktsmītņu izvietojumam ZBR teritorijā, lielākais ēdināšanas uzņēmumu skaits ir tuvāk jūrai un pilsētām Kultūrvēsturiskie parki Livonija kā Konfederācijas valstu grupas, vēlāk kā Livonijas ordeņa pakļautās zemes ( gs.) atradās Latvijas un Igaunijas teritorijā, kuras daļu tagad aizņem Ziemeļvidzeme. Livonijai, tāpat kā visai Eiropai, 16. gs. bija nozīmīgu sociālu un politisku pārmaiņu un ekonomiska uzplaukuma laiks, kas veicināja strauju Vidzemes muižu skaita pieaugumu. 17. gs. Livonijas muižās tika veidoti pirmie dārzi baroka stilā, piemēram, pie Burtnieku pils. Muižu apbūves centru plānojumā tika veidoti itāļu dārzi, piemēram, Naukšēnu muižā, un nereti tos dēvēja par izpriecu, augļu un virtuves dārziem (Livonia. The Encyclopedia..., 2000; 100 apdraudētākie kultūras..., 2004). Pēc Lielā Ziemeļu kara ( ) Zviedrijai piederošās Latvijas teritorijas nonāca Krievijas pakļautībā un Krievijas imperatori sev lojāliem karavadoņiem un ierēdņiem atdāvināja muižas. Lai arī Ziemeļvidzemes muižām mainījās īpašnieki, un tiem piemita dažāda parku apsaimniekošanas prasme, tomēr tieši šis periods bija labvēlīgākais muižu parku izveidē. No 18. gs.b. līdz 19. gs. Ziemeļvidzemē galvenokārt tika veidoti ainaviskie parki. Dažiem parkiem bija raksturīgs arī stilu 46

47 sajaukums regulārais stils mijās ar ainavisko (Vidzemes plāni. Latvijas..., b.g.; Rīgas senatnes un vēstures..., b.g.; Janelis, 1992; Antipovs, Zvirgzds, 1976). Taču gada revolūcijas laikā 412 muižas un to parki tika izpostīti. Tos nesaudzēja arī I un II Pasaules karš ( ; ) (Švābe, 1958; Bleiere u.c., 2005). Savukārt Padomju periods ( g.) attiecībā pret muižu parkiem ir pretrunīgi vērtējams, jo KVP stāvoklis lielā mērā bija atkarīgs no apsaimniekotāju labās gribas un entuziasma. Parki, kuru tuvumā izvietotas izglītības iestādes, tika labāk uzturēti. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas (1991) turpinās kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte un KVP revitalizācija. Diemžēl privatizācijas dēļ KVP zeme ir sadrumstalota, un tas atstāj negatīvu iespaidu uz KVP saglabāšanu un pārvaldīšanu. Situācija nedaudz uzlabojās līdz ar likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību (1992) pieņemšanu, jo likuma 8. panta otrā daļa nosaka, ka ir aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Tā tika panākta KVP zemju privatizācijas kontrole. Diemžēl joprojām nav likvidētas KVP privatizācijas radītās negatīvās sekas (Likums Par kultūras pieminekļu..., 1992; Likums Grozījumi likumā..., 2010; Greiškalns, 2012). KVP, kuru apskate iekļaujama tūrismā, vispirms ir jānovērtē kā kultūrvēsturiskais un dabas mantojums, tūrisma resurss. Tādēļ autore apsekoja desmit ZBR novados esošos KVP. ZBR konstatēti 47 tūrismam piemēroti KVP, izslēdzot tos, kuru fiziskais stāvoklis un ainaviskā vērtība nav atjaunojama un nevar izraisīt ceļotāju interesi. ZBR KVP ir nelieli 28 ir platībā no 1 līdz 5 ha, 12 no 5 līdz 10 ha, 4 no 20 līdz 30 ha, bet 1 50 ha. Vidēji viena ZBR KVP platība ir 7.39 ha. Autore piebilst, ka ne visas KVP platības ir koptas un izmantojamas, piemēram, Dikļu parkā intensīvi tiek izmantoti un kopti tikai 4 ha, t.i., 1/6 no visas KVP teritorijas (Litte, 2009). ZBR KVP iedalāmi četrās īpašumpiederības pamatgrupās valsts, pašvaldību, privātajā un uzņēmumu. Par piekto īpašumpiederības grupu var uzskatīt KVP ar jauktām īpašumtiesībām, tātad tajā ietilpst tie KVP, kam ir vairāki vai nenoskaidroti īpašnieki. Līdz ar to arī KVP kopšana un izmantošana ir dažādā pārvaldībā. No 47 ZBR KVP divi pieder a/s Latvijas valsts meži, viens Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), privātīpašniekiem trešā daļa, bet pārējos pārvalda pašvaldības (Bērziņš, 2010; Antons, 2011; Karlsons, 2011; Keziks, 2011; Liepiņš, 2011; Millere, 2011; Plūme, 2011; Šķepasts, 2011;Urtāns, 2011, Zuments, 2012). Daļai KVP nav zināma precīza platība 8 un īpašnieki. Lielākoties sadrumstalotās īpašumtiesības ir traucējošs apstāklis, lai vienotos vai rīkotos KVP apsaimniekošanā. Daži īpašnieki dzīvo ārzemēs un tāpēc daļa KVP netiek pienācīgi apsaimniekota, bet citi iegādājušies seno īpašumu, lai nākotnē to pārdotu. Labākā stāvoklī ir KVP, kuru teritorijā atrodas izglītības iestādes, bet skolu slēgšana izglītības reformu 8 Šādos gadījumos autore no pieejamās informācijas aprēķināja KVP vidējo platību. 47

48 dēļ pasliktina KVP situāciju. No 47 parkiem tūrisma, kultūras un sporta aktivitātēm izmantoti tikai 36 %. Tūrisma sezonā lielāko apmeklētāju skaitu piesaista Dikļu parks ap 5000, bet Naukšēnu muižas parks ap 2000 apmeklētāju. Vidēji vienu ZBR KVP 9 gadā apmeklē 193 personas. Nevienā parkā netiek veikta apmeklētāju tieša uzskaite, tā notiek paralēli muižu ēku apmeklējumiem. Tādēļ promocijas pētījumā statistiskā informācija tiek iegūta sekundāri, balstoties uz sarīkojumu vai sporta aktivitāšu apmeklējumiem muižu ēkās, parka pārvaldītāju, īpašnieku un pasākumu organizatoru sniegtajām ziņām. Neatkarīgi no īpašuma formas ZBR KVP kopšanas un izmantošanas līmenis ir dažāds, piemēram, Dikļu parks ir privātīpašums un parka stāvoklis ir teicams, bet ne visi pašvaldību īpašumā esošie KVP tiek pienācīgi saglabāti, tādējādi apdraudot dendroloģiskās un arhitektūras vērtības. Vietējās sabiedrības attieksme pret KVP vērtībām ir svarīga arī tūrismam, un attieksme pret KVP vienlaikus raksturo arī attieksmi pret tūrismu.. Kā rezultātu pašvaldības un darbinieku paraugattieksmei autore min Naukšēnu KVP, kuru plaši izmanto dažādu pasākumu rīkošanai, piesaistot tūristus. Neskatoties uz to, joprojām aktuāls ir jautājums, kā izmantot ZBR KVP, lai tie dotu labumu plašākai sabiedrībai. Tā risināšanai ir jānoskaidro, kuri KVP ir jāsakopj, vispirms tos novērtējot un tad klasificējot Kultūrvēsturisko parku kā tūrisma resursu vērtība Atlasīto KVP kā tūrisma resursu vērtēšanas kritēriju aprobācijā autore vērtē 10 ZBR KVP Ārciema, Āsteres, Braslavas, Budenbrokas, Dikļu, Dūķeru, Katvaru, Ķipēnu, Ozolmuižas un Naukšēnu KVP. Vērtēšanas kritēriju piemērotības izpētei autore konkrētos KVP izvēlas ar nodomu šos tūristiem interesējošos KVP nākotnē iespējams ietvert kompaktā parku apskates tīklā, sekojot Vācijas piemēram: Saksijas-Anhaltes (Sachsen-Anhalt) vēsturisko parku tūrisma tīklam Gartenträume, kur KVP ķēde ir savienota ar ēdināšanas un naktsmītņu uzņēmumiem (Gartenträume Historische..., 2006). Autore atgādina, ka ņemta vērā situācija ZBR KVP ir maz izmantoti vai netiek izmantoti vispār. Līdz ar to vērtējums balstīts uz ekspertu, atbilstoši M. Ferrario (1979) un R. Dovlinga (1993) atziņai, nevis KVP apmeklētāju viedokļiem. Intervijas veiktas , dati precizēti līdz g. rudenim. Rezultātā aprēķināts vidējais ekspertu vērtējums katra kritērija pazīmēm, izmantojot (4.1.) formulu 4.1. (Vasermanis, 2004,18): v j k vij i 1, (4.1.) k 9 Ieskaitot neizmantotos parkus. 48

49 kur: k i v ij k 1 v ij ekspertvērtējuma summa; i-tā eksperta j-tā pazīmes vērtējums (10 ballu sistēmā); ekspertu skaits. Publiski pieejamie Dikļu, Braslavas un Naukšēnu KVP ir vērtēti visaugstāk, jo tie tiek izmantoti, ir sakopti, tajos ir floras un faunas daudzveidība, kas tiek aizsargāta. Ķipēnu, Ārciema un Budenbrokas KVP novērtēti zemu, kaut arī tajos ir gan kultūrvēsturiskas vērtības, gan daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts. Diemžēl pamestība, nesakoptība nerosina šādus KVP izmantot ne vietējo iedzīvotāju atpūtai, ne tūrismā. Lai pārliecinātos par ekspertvērtējumu precizitāti, autore aprēķina katra eksperta vērtējumu izkliedi no visu ekspertu vidējā vērtējuma pēc (4.2.) formulas (Vasermanis, 2004): kur: k m ( S 2 ij i ) j 1 ν i =, k i-tā eksperta j-tas resursu kategorijas vērtējums vidējais ekspertvērtējums no visu i ekspertu vērtējuma; ekspertu skaits. (4.2.) Turpinājumā, veicot Fišera testu (F-test), autore nosaka katra KVP novērtētā kritērija rangus, to summu, lai katram kritērijam piešķirtu savu nozīmības svaru. Tādējādi katrā no 10 KVP tiek apstiprināta noteiktā vērtība ballēs, secinot, ka Dikļu KVP ir vienīgais, kam novērtējumā visu vērtējamo kritēriju (Dabas resursi, Kultūras resursi, Pieejamība un Pakalpojumi) svaru proporcijas ir līdzsvarā. Kopumā tūrisma resursu vērtēšanas kritēriju aprobācija uzrāda objektīvu KVP vērtēšanu KVP, kuros ir veikti ieguldījumi, novērtēti augstāk. KVP vērtēšanas kritēriju aprobācijā rasti secinājumi, t.sk.: 1. vērtīgāks ir tas KVP, kurā saglabāts tā oriģinālais veidols. Nosakot KVP vēsturiskās vērtības, iespējams, sliktā fiziskā stāvokļa dēļ, nevar identificēt parka autentiskumu, tomēr ir iespējami gadījumi, ka vietās ar zemu autentiskumu tiek uzrādītas augstas parka attīstības un izmantošanas iespējas. KVP stāvoklis attiecībā pret vērtībām ir jānovērtē, tādēļ līdzās fiziskajam stāvoklim ir jāvērtē arī revitalizācijas iespējas; 2. KVP kā tūrisma resursa vērtība ir atkarīga ne tikai no dabas un kultūras mantojuma piesaistes parkos, bet arī no mākslīgi radītām piesaistēm. Veicot un pabeidzot 10 KVP tūrisma resursu vērtēšanas kritēriju aprobēšanu KVP pēc vērtības tiek klasificēti trijās tūrisma resursu vērtību grupās: 1. KVP, kas tiek izmantoti, bet jāturpina to attīstība un jāveicina izmantošana 49

50 tūrismā, lai atmaksātos ieguldījumi; 2. KVP, kas ir vērtīgi, bet to stāvoklis ir kritisks, jo tie ir maz izmantoti un ir nepieciešama steidzama atjaunošana; 3. KVP, kuri būtu atjaunojami un izmantojami, bet to vērtība nav augsta. Aprobācijas gaitā gūtās atziņas, balstītas uz zinātnisko literatūru (sk. 3. nod.), pamato nepieciešamību uzlabot KVP daudzveidības vērtēšanas kritērijus, uz ko noradījuši arī eksperti, un lika autorei pilnveidot KVP kā tūrisma resursa vērtējuma piedāvājumu pēc četrām kritēriju grupām, kopā ietverot 15 kritērijus un vērtējot tos ballēs (1-10): 1. dabas mantojuma piesaiste (KVP platība, taksonu skaits, ainaviskās vērtības, fiziskais stāvoklis, revitalizācijas iespējas); 2. kultūras mantojuma piesaiste (vēsturiskās vērtības, fiziskais stāvoklis, revitalizācijas iespējas); 3. mākslīgi radīta piesaiste (pasākumu veidi KVP, pasākumu apmeklējums); 4. atbalsta infrastruktūra (KVP attālums no Rīgas, novada attālums līdz KVP, attālums no novada centra līdz KVP, ēdināšanas iestāžu skaits, naktsmītņu skaits). Vērtējot visus ZBR teritorijā esošos KVP, autore izmanto formulu (4.3.): kur: P KVP A dabas mantojuma piesaistes; B kultūras mantojuma piesaistes; C mākslīgi radītās piesaistes; D atbalsta infrastruktūra. P = A + B + C + D, (4.3.) Iegūtie rezultāti ballēs tiek summēti, ranžēti un izsvērti. Vērtējot piesaistes svarus katrā no vērtējamiem ZBR KVP, novērota Dabas mantojuma un Kultūras mantojuma piesaistes augsta vērtība, kura netiek izmantota, piemēram, Dabas mantojuma piesaistes KVP (Bauņu, Dīķeru), kas ir iekļauti aizsargājamo dendroloģisko stādījumu sarakstā (Grozījumi Ministru kabineta 2001., 2009). Piesaistes svari uzrāda lielu Kultūras mantojuma piesaistes neizmantoto potenciālu Burtnieku KVP. Rezultāti apstiprina Dikļu un Naukšēnu KVP izmantošanu Mākslīgi radītās piesaistēs un norāda uz to neizmantoto potenciālu Dīķeru KVP. Noskaidrots, ka 30 ZBR KVP ir bez Mākslīgi radītas piesaistes. Piesaistes Atbalsta infrastruktūra augsti svari norāda uz KVP attīstības un izmantošanas iespējām, kādas paveras, piemēram, Rencēnu vai Oleru KVP. Savukārt rangi ļauj noteikt katras piesaistes gradāciju (vietu) KVP un veikt to klasifikāciju (4.1. tabula). 50

51 ZBR kultūrvēsturisko parku klases un to pazīmes 4.1. tabula Parku klasifikācija I II III Pazīmes Izmantoti tūrismā, ir augsta Dabas mantojuma un Kultūras mantojuma vai Mākslīgi radītās piesaistes vērtība Daļēji izmantoti, ir augsta Dabas mantojuma un Kultūras mantojuma vai Mākslīgi radītās piesaistes vērtība Maz izmantoti tūrismā, ir augsta Dabas mantojuma, Kultūras mantojuma vai Mākslīgi radītās piesaistes vērtība Tūrismā maz izmantoti vai neizmantoti, ir vidēja vērtība vai kādai no IV piesaistēm Dabas mantojuma, Kultūras mantojuma ir augsta vērtība. Kāda parka Atbalsta struktūra ļauj attīstīt Mākslīgi radītās piesaistes. V Ir kultūrvēsturiska vērtība, prasa sakopšanu, tūrismā parku var izmantot nākotnē Avots: autores veikta klasifikācija KVP klasificēšanas rezultātā I klasē iekļauti 3 ZBR KVP (Dikļu, Naukšēnu un Burtnieku), II klasē četri ZBR KVP (Valtenberģu, Braslavas, Katvaru un Puikules), III klasē trīs ZBR KVP (Ozolmuižas, Jaunjērcēnu un Oleru), IV klasē 11 KVP, t.sk. Ēveles un Jaunburtnieku KVP, bet V klasē 26 KVP, t.sk. Ārciema, Dreiliņu, Kocēnu KVP Kultūrvēsturisko parku klasifikācija pēc izmantošanas tūrismā Lai noteiktu ZBR KVP klasifikāciju pēc izmantošanas tūrismā, autore veic faktoranalīzi, bet faktoru noteikšanai un korelācijas paskaidrošanai veic klasteranalīzi. Klasteranalīze lietota kā statistiskās analīzes metode, ar kuru iespējams sagrupēt pētāmos objektus iekšēji viendabīgos, bet ārēji atšķirīgos puduros (Rivža u.c., 1999). KVP grupēti piecos klasteros ainavas parki, vēsturiskie parki, pikniku parki, izklaides parki un promenādes, pamatojoties uz novērtētām KVP piesaistēm (sk nod.). Katrā klasterī apvienoti savstarpēji visciešāk saistītie objekti. Faktoranalīze veikta ar mērķi noteikt faktorus, kas vislabāk raksturo KVP saistībā ar to izmantošanu tūrismā, kā arī reducētu faktoru skaitu labākai rezultātu interpretācijai un atbrīvotos no subjektivitātes KVP grupēšanas faktoru izvēlē. Faktoranalīzei izvirzīti 15 faktori, bet, izmantojot grafisko metodi nogāzes testu, noteikta katra faktora īpašvērtība (Eugenvalue). Rezultātā notiek vienmērīga faktoru īpašvērtības samazināšanās un izlīdzināšanās, tādējādi arī atlasot, cik faktori ir jāsaglabā analīzei. Pētījumā noteikti pieci analizējamie faktori ainavas vērtība, KVP fiziskais stāvoklis, KVP ainavas revitalizācijas iespējas, kultūras mantojuma revitalizācijas iespējas un pasākumu apmeklējums. Faktoranalīzes rezultāti autorei ļauj secināt: 1. KVP fiziskā stāvokļa uzlabošana ainavas un parka kultūrvēsturiskā 51

52 mantojuma revitalizācija veicinās pasākumu apmeklējumu, kas cels ainavas vērtību. KVP klasteris pēc izmantošanas tūrismā ainavas parki; 2. KVP apmeklētāju dalība pasākumos kultūrvēsturiskajos objektos veicina KVP fiziskā stāvokļa uzlabošanu. KVP klasteris pēc izmantošanas tūrismā vēsturiskie parki; 3. apmeklētāji no Valmieras, kas iegriežas atpūsties un izmantot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus KVP teritorijā vai tam tuvumā esošajās ēdināšanas iestādēs, apmeklēs KVP un tieši vai netieši veicinās to revitalizāciju. KVP klasteris pēc izmantošanas tūrismā pikniku parki; 4. pasākumu apmeklējumi, kas saistīti ar naktsmītņu izmantošanu, veicina tuvāko KVP kultūrvēsturisko objektu sakopšanu un atjaunošanu. KVP klasteris pēc izmantošanas tūrismā izklaides parki; 5. pietiekama KVP platība veicinās Valmieras un tās apkaimes ceļotājus apmeklēt KVP un izmantot tos pastaigām. KVP klasteris pēc izmantošanas tūrismā promenādes Kultūrvēsturisko parku publiskā vērtība reģionālās un vietējās politikas kontekstā Līdzās promocijas pētījuma 2. nodaļā pieminētajiem nacionālās politikas un normatīvajiem aktiem pastāv gan reģionāla, gan lokāla līmeņa normatīvie akti teritorijas plānojumi, attīstības programmas, stratēģijas u.tml. dokumenti, kas saistīti ar tūrisma attīstību ZBR. Tā kā ZBR atrodas gan Rīgas, gan Vidzemes plānošanas reģionā, tūrisma akcents un tā rezonanse ZBR KVP analizēta šo teritoriju politikas plānošanas dokumentos. Vispirms pētīta reģionālās politikas plānošanas dokumentu veidošanas hierarhija un mērķi, tad šīs informācijas pieejamība, uz kā pamata novērtēts KVP publiskās vērtības atbalsts. Izmantota Ficpatrikas (2004) summārā politikas vērtēšanas pieeja. Pētījumā analizēti reģionālas nozīmes politikas plānošanas dokumenti teritorijas attīstības plānošanas likums (2011), Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija ( ), Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums ( ), Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma ( ), Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums ( ) Tajos tūrisms tiek pieminēts, tomēr nav detalizēta saikne ar KVP izmantošanu tūrismā, lai gan tiek uzsvērts, ka tūrisma attīstībā ir svarīga. Autore secina, ka Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionu dokumentos attiecībā uz ZBR KVP konstatējama ar tūrismu saistīta vienāda vidējā prioritāte (AA) visos plānošanas reģionu dokumentos. Saistībā ar KVP kā tūrisma resursu Rīgas plānošanas reģiona dokumentos konstatēta augsta un vidēja prioritāte (A, AA), bet Vidzemes plānošanas reģiona dokumentos ļoti augsta un augsta prioritāte (AAA, AA). Lai novērtētu, kā KVP publisko vērtību atbalsta ZBR vietējā līmenī, vērtēti novadu attīstības plānošanas dokumenti attīstības programmas, teritorijas 52

53 plānojumi, ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, investīciju plāni u.c. dokumenti. Kopumā jāsecina, ka ZBR teritorijas novadu attīstības politikas dokumenti atbalsta tūrismu, taču KVP kā tūrisma resursiem atbalsts ir nepietiekams. Promocijas pētījumā apzināts arī ZBR KVP īpašnieku, pārvaldītāju (privātpersonu, uzņēmumu un pašvaldību speciālistu) viedoklis un izpratne par KVP publisko vērtību, veicot aptauju laikā no līdz Aptaujāti 24 pašvaldību pārstāvji, 10 KVP privātīpašnieki vai pārvaldītāji, 2 LVM un 2 NVO pārstāvji. Aptaujas rezultāti atklāj, ka pašvaldību pārstāvji KVP publisko vērtību reducē uz dabas, rekreācijas un ainavisko vērtību, privātīpašnieki uz dabas, vēstures un nacionālās identitātes vērtību, valsts organizācijas uz ainavas, vēstures un nacionālās identitātes vērtību, bet nevalstiskā sektora KVP īpašnieki uz rekreācijas, vēstures un nacionālās identitātes vērtību. Kopumā secināts, ka ir vērojama ZBR KVP finansēšanas lēmumu pieņēmēju un izpildītāju izpratne un atbalsts KVP publiskai vērtībai, parku saglabāšanai un izmantošanai, tomēr finansiālu apsvērumu dēļ praksē dominē pragmatiskums. 5. ZIEMEĻVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTA KULTŪRVĒSTURISKO PARKU IEŅĒMUMU PROGNOZĒŠANAS MODELIS UN PROGNOZE TŪRISMĀ Nodaļa ietver 20 lapas, 5 attēlus, 5 tabulas un 6 pielikumus. Lai veiktu KVP kā tūrisma resursu ieņēmumu 10 prognozēšanas modeļa izstrādi potenciālo ieņēmumu aprēķināšanai, ir nepieciešams iegūt bāzes datus: 1. provizorisks ZBR KVP tūristu (vietējo un ārzemju) un apmeklētāju skaits; 2. inflācijas līmeņa prognoze 11 ; 3. KVP apmeklētājiem sniegtie un nākotnē sniedzamie KVP pakalpojumi, par kuriem ir vēlme maksāt; 4. investīcijas KVP un uzturēšanas izdevumu apjoms 12. Ņemot vērā datu trūkumu, autore pielieto vērtību pārneses metodi (VTM) Vērtību pārneses metodes pielietojums prognozēšanas modeļa izstrādē VTM ir preču un pakalpojumu vērtējuma pārnese no vienas situācijas uz citu. VTM nav aprēķinu metode pati par sevi, drīzāk tā ietver aplēses par vērtībām, kas iegūtas citos kontekstos. VTM ir vērtējumu no vides sistēmas izmaiņām pārnese uz jaunu situāciju, kas ir atšķirīga no tās situācijas, kurā vērtības tika iegūtas 10 Ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kurām atskaitītas tirdzniecības atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu (Robezšķērsotāju raksturojums. Definīcijas, 2012). 11 Promocijas darbā tika izmantota Latvijas Bankas aprēķinātā gada inflācijas līmeņa prognoze. 12 Netiek atšifrēti dati par strādājošajiem un pieņemts, ka visi atskaitījumi, nodokļu aprēķini ir veikti. 53

54 (Boyle, Bergstroms, 1992, Brookshire, Neill, 1992, 651). Taču autore šo definīciju interpretē pretēji vērtību pārnese uz jaunu situāciju, kas ir līdzīga tai situācijai, kurā vērtības ir iegūtas. Daļēji šis definējums sasaucas ar A. Krupņika (Krupnick ) viedokli, kurš norāda uz iespējamību izmantot iegūtos datus līdzīgā pētījumā 13, pārstāvot ticamu statistikas informāciju (Krupnick, 1992). Autore atzīst, ka vērtējot KVP, lielākā to vērtības daļa nav tirgus prece. Šāda situācija rada nepieciešamību pēc īpašām ekonomiskās novērtēšanas metodēm. VTM ir alternatīva, ja ir ierobežojumi citu metožu pielietojumam vai datu ieguvē (Pakalniete, Malzubris, 2008). Vērtību pārnesē tiek izmantoti iepriekš veikti pētījumi, kur visbiežāk novērtēšanai lietotas netiešās izvēles metodes, piemēram, hedonisko cenu metode, TCM vai tiešās izvēles metodes CVM, izvēles modelēšanas metode (CMM). VTM lietošanā nav noteiktu pārneses procedūru, bet ir biežāk izmantotie četri pamatsoļi situācijas raksturošana, kritēriju ieviešana, literatūras izpēte un vērtību pārnese. Šie soļi veicami, ja situācija atbilst nosacījumiem, ka ir līdzīga vide, pakalpojumi un oriģinālpētījumiem jāietver pietiekams datu apjoms (Brookshire Neill, 1992; Rosenberger, Loomis, 2001; Bergstrom, Taylor, 2006). Lai izstrādātu ZBR KVP kā tūrisma resursu ieņēmumu prognozēšanas modeli un aprēķinātu provizorisku tūrismā maz izmantoto vai neizmantoto KVP spēju gūt ieņēmumus, autorei bija nepieciešami bāzes dati, kas iegūti etalonparka novērtēšanā (sk nod.). Taču situācijas nekad nav pilnīgi identiskas, tādēļ pārnesē izmantotās vērtības parasti tiek arī koriģētas. VTM ir vairākas vērtību pārneses pieejas skaitlisko vērtību pārnese, pieprasījuma jeb ieguvumu funkcijas un vērtību pārnese, izmantojot meta-analīzi. Etalonparka novērtējumā (līdz ar to arī modeļa izstrādē) autore lieto skaitlisko vērtību pārnesi, jo tā balstās uz vidējo vērtību vai vērtību intervāla pārnesi no pētījuma situācijas uz hipotētisko situāciju Provizoriskā apmeklētāju skaita aprēķins Sākot tikai ar gadu, LR CSP, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/57/EK prasībām, uzskaita atpūtas braucienus ar nakšņošanu, kas veikti sava administratīva rajona ietvaros. 14 Sakarā ar to par ZBR KVP apmeklētāju skaitu trūkst datu, kas nepieciešami pētījumā. Lai tos iegūtu, autore veic izskaitļošanu. Ārvalstu tūristu skaitu autore izskaitļo, balstoties uz CSP datiem laikā no gada un pieņem arī CSP konstatēto ceļotāju motivāciju ceļot ar tūrisma mērķi (Latvijas robežu šķērsojošo..., 2011). Piecpadsmit gadu laikā ik gadu Latviju vidēji apmeklējuši tūkst. ārvalstu ceļotāji, un, ņemot vērā ārvalstu ceļotāju skaita svārstības ekonomiskās krīzes iespaidā, aprēķināts pēdējo 13 Par ietekmi uz vidi. 14 Līdz šim uzskaitīja tikai tos braucienus, kuri bija veikti ārpus administratīva rajona. 54

55 piecu gadu ārzemju ceļotāju vidējais skaits tūkst. gadā. Savukārt atpūtas brauciena ar nakšņošanu iecienītākais galamērķis ir Vidzeme gadā 14 %, gadā 21 %, gadā 16 % (Par Latvijas iedzīvotāju..., 2009; 2010; 2011). Statistikas datu aprēķini liecina, ka Vidzemi apmeklējuši ceļotāji. Pamatojoties uz šiem faktiem un izmantojot piecas formulas, autore aprēķina kopējo iekšzemes vietējo un ārzemju tūristu skaitu. Ņemot vērā ceļotāju procentuālo sadalījumu, noskaidrots arī, cik ceļotāju dosies uz Vidzemi. Šajā nolūkā apsekoti 10 TIC Alojas, Ainažu, Burtnieku, Limbažu, Mazsalacas, Rūjienas, Salacgrīvas, Valkas un Valmieras, datu ieguvē rēķinoties ar to, ka TIC apmeklē neliela daļa no kopējā Vidzemes apceļotāju skaita. Tātad TIC dati norāda tendences. Savukārt, lai iegūtu ziņas par ceļotājiem, kuriem ir interese par kultūrvēsturisko mantojumu, īpaši par ZBR KVP, aptaujāti eksperti apsekoto TIC vadītāji un pašvaldību speciālisti. Balstoties uz ekspertu viedokli, var uzskatīt, ka no ceļotājiem, kas apceļo Vidzemi, ZBR apmeklē 28 %, bet ZBR KVP aptuveni 15 %. Modelī iesaistītā viena KVP apmeklētāju skaita aprēķināšana balstās uz nosacījumiem, ka 1. gadā ir 500 apmeklētāju, 2. gadā 1000, bet 3. gadā 1500, t.i., kad KVP ir iekopts un kļūst pazīstams, tad tas sasniedz maksimālo apmeklētāju skaitu uz 1 ha, pamatojoties uz pieņemto vidējo, atkarībā no KVP klases. Kanādas un Īrijas piemērs norāda standartu: uz 1 2 ha gadā ir apmeklētāju (Greater Vetnon Parks..., 2004; Green networks and people..., 2011). Modelī ņemti vērā arī papildu nosacījumi: 1. KVP noslodze dienā ir no 2.7 līdz 8.3 cilvēku uz 1 ha; 2. vērtību pārnesē netiek ņemtas vērā ceļotāju laika izmaksas, pamatojoties uz to, ka ekonomistiem nav vienota viedokļa par laika iekļaušanu rekreācijas aktivitātēs (Feather, 1998; Whitten et.al., 2002); 3. pieņemts, ka 6 % no KVP ārvalstu apmeklētājiem izmantos ceļojuma paketi, kurā ir iekļautas arī ceļa izmaksas Ls Īpatsvars balstīts uz Latvijas NP vidējiem rādītājiem. ZBR KVP tūrisma ķēdes izveides gadījumā pēc Saksijas-Anhaltes (Saxony-Anhalt) parauga, tūristu pakešu iegāde var pieaugt, un tas dos papildu ieņēmumus. Pārējiem 94 % KVP ārvalstu apmeklētāju tiek pieņemta ceļa izdevumu summa līdzīga vietējiem apmeklētājiem Ls Ieņēmumu no tūrisma prognozēšanas modelis Izmantojot VTM, iegūti dati, no kuriem, lietojot simulēšanas programmu PowerSim, izveidots modelis tūrismā maz izmantoto un neizmantoto ZBR KVP ieņēmumu prognozēšanai. Simulācijas mērķis izmantojot pieejamos un iegūtos datus, radīt modeli, ar kura palīdzību var uzskatāmi noteikt ZBR klasificēto KVP potenciālos ieņēmumus no tūrisma, kā arī projicēt attīstības scenārija radīto iespējamo finansiālo apgrozījumu. Simulācijā ievietotā etalonparka un 5.2. nodaļā veikto aplēšu, CSP un TIC informācija tiek attiecināta uz 21 ZBR 55

56 KVP. Modelī (5.1. att.) noteikti četri galvenie rādītāji diskontētie potenciālie ienākumi, diskontētie potenciālie ienākumi ar WTP, diskontētie ienākumi no modelētā KVP attīstības projekta un ZBR kultūrvēsturisko parku diskontētā tīrā peļņa ar pieaugošu resursu no 3 līdz 21 parkam. Simulāciju veido trīs bloki statiskais KVP bāzes modulis, dinamiskais KVP parku attīstības projekta modulis un indikatīvo rādītāju modulis. Statiskais KVP bāzes modulis ļauj simulēt iespējamo maksimālo potenciāli iegūstamo ieņēmumu apjomu, balstoties uz gada datiem visu ZBR KVP apmeklējušo tūristu aplēsēm. Šis modulis ļauj aprēķināt noteikta kultūrvēsturisko parku apmeklētāju skaita potenciālo finansiālo pienesumu, ko tie varētu radīt kultūrvēsturisko parku apmeklējuma gaitā. Šajā modulī tiek pieņemts, ka visi, KVP apmeklētāji sniedz vienādu finansiālo pienesumu, izņemot tiek vērtētas izcelsmes grupu atšķirības (vietējie vai ārvalstu tūristi), Paskaidrojumi:1. Dinamiskais modulis; 2. Statiskais un 3. Indikatīvais modulis Avots: autores veidots attēls, izmantojot programmu PowerSim 5.1. att. Kultūrvēsturisko parku simulācijas modelis. Atkarībā no tā, parka apmeklētājs ir vietējais vai ārvalstu, mainās ceļa 56

57 izmaksas un potenciālā vēlme iegādāties pakalpojumus (WTP). Statiskais modelis ietver arī dinamiska moduļa pazīmes ir iespējams mainīt simulācijas mainīgos tūristu skaitu un to attiecību. Simulācijā ir iekļauti tādi starta mainīgie, kā tūristu skaits Latvijā, tūristu skaita proporcija Vidzemē, ZBR teritoriju apmeklējušo tūristu attiecība procentos, KVP apmeklējušo tūristu proporcija, kā arī tūristu izcelsme vietējie tūristi vai ārvalstu tūristi. Dinamiskais KVP attīstības modulis ļauj simulēt varbūtēja mērķtiecīga parku attīstības projekta scenāriju. Šajā modulī ir iespējams izpētīt parku izaugsmes stratēģijas, attīstot noteiktu skaitu parku dažādos posmos. Modulī ir iespējams mainīt apmeklētāju WTP rādītājus, tādējādi simulējot atšķirīgu tūristu vēlmi iegādāties papildu pakalpojumus. Dinamiskā KVP attīstības simulācijas modeļa pamatvērtības ir noteiktas atbilstoši darbā veiktās izpētes uzstādījumiem modelī ir aktivizēts 21 parks. Ieņēmumos iekļaujot WTP, tiek ātrāk sasniegts nepieciešamais ienesīguma līmenis atbilstoši gada potenciālajam ienesīguma līmenim, pieņemot, ka tad būtu parki, kuros pilnībā funkcionētu infrastruktūra ar atbilstošu apmeklētāju uzņemšanas kapacitāti, kas ļautu pilnvērtīgi izmantot pieejamos resursus. Indikatīvais modulis ļauj dinamiski mainīt inflācijas un diskonta rādītājus. Inflāciju iespējams koriģēt atbilstoši ekonomiskajām prognozēm katrā no simulācijas soļiem (gadiem). Vienlaikus diskonta likme ir fiksēta, kas nozīmē, ka šo rādītāju ir iespējams izmainīt vienīgi simulācijas starta pozīcijā. Ņemot vērā inflāciju tagadnē, noteikta iespējamā nākotnes ieņēmumu/izdevumu pozīcija. Savukārt diskonts uzrāda reālo pozīciju vērtību pašreizējās tagadnes vērtības izteiksmē. Simulācijas veikšanai ir pieņemti vairāki nosacījumi. Tie attiecas uz finanšu plūsmām, statistikas datu lietošanu, projektā iesaisitīto parku apguves posmiem, izdevumiem u.tml. Šī scenārija ietvaros KVP, atkarībā no nestspējas, sniedzamajiem pakalpojumiem, attīstības, labiekārtošanai piesaistāmajiem finanšu resursiem investīcijām un izdevumiem KVP uzturēšanai, attāluma no galvaspilsētas u.c. faktoriem, atbilstoši ZBR KVP klasifikācijai, tiek iedalīti kādā no attīstības posmiem. Simulācijas ietvaros izmantoti parki no pirmajām četrām KVP iedalījuma klasēm (I IV). Piektajā (V) klasē iedalītie KVP simulācijā netiek izmantoti, pamatojoties uz to faktisko stāvokli, kas nākamajos trijos gados liedz tos izmantot tūrismā un finansiālo ieņēmumu ģenerēšanā. Simulācijas gaitā, pēc Kanādas zinātnieku pieredzes, katrs attīstības posms ilgst trīs gadus, kuru laikā tiek veicināta tajā iekļauto KVP spēja piesaistīt apmeklētājus, sasniedzot KVP nestspējas maksimumu attīstības posma noslēgumā (Gordon, Beilby-Orrin, 2004). Attīstības posma noslēguma gadā tajā iekļautie KVP ir uzskatāmi par spēcīgiem un spējīgiem veiksmīgi piesaistīt un akumulēt tūristu plūsmas. Attiecīgi tiek kāpināts arī katra parka potenciāls piesaistīt un apkalpot tūristus, trešajā gadā sasniedzot dotās simulācijas ietvaros izvirzīto viena parka 57

58 apmeklētāju nestspējas maksimumu 1500 apmeklētāji. Simulācijas ietvaros, pieņemot, ka katram no parkiem ir atbilstoša infrastruktūra attiecīgā skaita tūristu uzņemšanai, katrs parks pirmajā atvēršanas gadā var uzņemt 500 apmeklētājus. Šis apjoms tiek kāpināts līdz 1000 apmeklētājiem otrajā gadā un 1500 attīstības perioda beidzamajā trešajā - gadā, šo apjomu attiecīgi saglabājot līdz pat simulācijas darbības beigām. IV klases KVP iespējamais attīstības simulācijas scenārijs tos neparedz attīstīt viena gada ietvaros, pamatojoties uz tehniskās kapacitātes ierobežojumiem, kad var būt sarežģīti īstenot liela apjoma projektus. Tādēļ IV klases parki tiek sadalīti divās kārtās, kuru īstenošana tiek uzsākta divu secīgu gadu laikā attiecīgi 5 parki (IV klase 1. kārtā) un 6 parki (IV klase 2. kārtā). Modelī ietverta ieņēmumu metode, kas prognozē finanšu darbības rādītājus nākotnē un nosaka (kapitalizē) nākotnes ieņēmumu vērtību tagadnes formā. Šīs metodes darbības princips izriet no tā, ka saņemt Ls 100 tagad ir vērtīgāk nekā pēc 1 gada, jo tā laikā būtu iespēja šos simts latus ieguldīt, piemēram, depozītā un gada beigās iegūt lielāku naudas summu. Tātad, ja uzņēmums (nākotnē tas varētu būt KVP tūrisma ķēdes uzņēmums) sola viena gada laikā nopelnīt Ls 100, tad ieņēmumu metode nosaka to, cik latu vērti šie nākotnes ieņēmumi ir tagad. Jo uzņēmuma nākotnes ienākumi ir pakļauti lielākam riskam, jo lielāka atlaide būtu jāpiemēro uzņēmuma nākotnes ieņēmumiem. Simulācijas modelī tiek pieņemts, ka KVP ienākumus ģenerē ar pakalpojumu sniegšanas, tajā skaitā ēdināšanas un naktsmītņu nodrošināšanas, palīdzību. Jāuzsver, ka ienākumu pozīcijā netiek ieskaitīti iespējamās mazumtirdzniecības ienākumi. Par simulācijas soli ir izvēlēts laika periods viens gads. Attiecīgais laika periods ir izvēlēts, lai rezultātus būtu iespējams vispārināt visa gada griezumā, tādējādi neatspoguļojot sezonālo ienākumu atšķirību radītas izmaiņas. Projekta izmaksas ir jānovērtē alternatīvas dzīves ciklam. Tas attiecas gan uz investīciju izmaksām, kas tiek veiktas projekta pirmajos gados, gan uz ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām (ikgadējām izmaksām). Tam nepieciešams ņemt vērā iespējamās izmaiņas cenu līmeņos un inflāciju. KVP ieņēmumu aprēķina gaitā izmantotas finanšu analīzes metodes investīciju efektivitātes aprēķināšanai. Statiskā metode investīciju atmaksāšanās termiņa noskaidrošana, kā arī dinamiskā metode tīrās pašreizējās vērtības noteikšana jeb projekta ieguvumu un izmaksu diskontēšana. Diskontēšanas metode ļauj balstīt KVP publisko vērtību saglabāšanai, vadības politikas ietekmes palielināšanai un nākotnes naudas plūsmas radīšanai un papildu vērtību ģenerēšanu. Finansiālās analīzes galvenais mērķis ir aprēķināt projekta finansiālās darbības rādītājus. Pašreizējās vērtības noteikšana ir iespējama, izmantojot diskontētās naudas plūsmu metodi (DNP). Diskonta likmei, ko izmanto finansiālajā analīzē, ir jāatspoguļo alternatīvās kapitāla izmaksas ieguldītājam. Tā ir negūtā peļņa vislabākās projekta alternatīvas gadījumā (Metodiskie norādījumi izmaksu..., 2006). Aprēķinu gaitā pielietota 58

59 diskontēšanas metode, izmantojot Eiropas Komisijas ieteikto reālo 5 % finansiālo diskonta likmi. Tiek pieņemts, ka visā simulācijas periodā inflācija ir 2 %. Modulī netiek izskatīts variants par iespējamo investīciju finansējuma avotu, kas atkarībā no apstākļiem var būt gan pašvaldības finansējums, gan ES kohēzijas projektu vai citu fondu līdzfinansējums. Šādu projektu attīstīšana prasa vēl padziļinātāku analīzi un rentabilitātes rādītāju izpēti. Modulī pielietota arī projekta ekonomiskās efektivitātes vērtēšanas metode naudas plūsmas diskontēšana, kas pierāda projekta ilgtspēju un atmaksāšanās periodu modeļa simulācija tiek aprobēta uz vienu KVP, izmantojot šādus izdevumu pozīcijas rādītājus: 1. investīcijas 1. gadā Ls ; 2. investīcijas 2. gadā Ls ; 3. investīcijas 3. gadā Ls ; 4. parka uzturēšanas izdevumi Ls Tādējādi simulācijas gaitā pierādīts, ka naudas līdzekļu investēšana KVP ir uzskatāma par ilglaicīgu ieguldījumu, kas ne vien atmaksājas norādītajos gados, bet arī rada objektu publiskās vērtības pieaugumu. Pie stabilām un pozitīvām makroekonomikas tendencēm, kā arī vairojot KVP piedāvāto pakalpojumu klāstu, projektā investētie līdzekļi var atmaksāties ātrāk Modeļa pielietojuma rezultāti Modelī novērojams, ka pirmajos divos gados parka naudas apgrozījuma rādītāji ir negatīvi, jo ieguldītās investīcijas ievērojami pārsniedz ģenerētos ienākumus. Tomēr sākot ar trešo gadu, parka ieņēmumu-izdevumu rādītāji ir pozitīvi. Saglabājoties stabiliem socioekonomiskiem apstākļiem, simulācija uzrāda pozitīvas ieņēmumu attīstības tendences. Simulācijas rezultātā divu gadu periodā ZBR KVP ieguldītie līdzekļi ģenerē pozitīvu naudas plūsmu, kas var segt tajā investētos līdzekļus. Sākot jau ar gadu, parka rādītāji (5.2. tab.) uzrāda pozitīvu naudas plūsmu summārais finansiālais rezultāts. Laikā no gada līdz gadam KVP ikgadējai radītai naudas plūsmai ir stabila ieņēmumu pozīcija Ls robežās. No modeļa aprēķina (5.3. tab.) redzams, ka laika posmā līdz gadam ir vērojams izdevumu pieaugums līdz Ls Tas ir izskaidrojams ar ikdienas apsaimniekošanas izdevumiem un pastiprināto investīciju apjomu projekta uzsākšanas periodā. Tomēr sākot ar gadu, izdevumu pozīcija ievērojami krītas, kas rodas naudas vērtības tagadnes vērtības krituma jeb izdevumu vērtības diskontēšanas, kā arī investīciju KVP krituma dēļ. Savukārt gadā kultūrvēsturisko parku prognozētie summārie finansiālie rezultāti, kas balstīti uz ieņēmumiem ar WTP, ir Ls (5.2. tab.). 59

60 5.1. tabula ZBR viena kultūrvēsturiskā parka naudas plūsma 10 gadu periodā, Ls Gads Diskontētie ieņēmumi WTP Diskontetie izdevumi Diskontētā tīrā peļņa DNRm _KVP Summārais finansiālais rezultāts Kopā: Vidēji: Avots: autores veiktie aprēķini Tie pārsniedz uz bāzes gada statiskā modeļa KVP apmeklētāju skaita datiem balstīto aprēķināto potenciālo visu KVP tūristu radīto ieņēmumu apjomu (Pot_ien_WTP) Ls (5.1. att.). Tāpat var pieņemt, ka gadā ZBR kultūrvēsturisko parku simulācijas modeļa uzrādītie ieņēmumi ir lielāki par potenciāli gadā no KVP parku apmeklētājiem (5.1. att.) iegūstāmajiem ieņēmumiem, kas diskontēti atbilstoši gada periodam. KVP parku darbībai optimālo apmeklētāju skaitu ir iespējams sasniegt, nodrošinot lielāku parka apmeklētību nekā gadā, izmantojot mārketingu. Tādējādi 10 gadu periodā, veicot ZBR KVP investīciju projektu, ir iespējams ģenerēt pozitīvu naudas plūsmu (5.2. tab.), resp., diskontētos ieņēmumus ar WTP Ls apjomā un diskontēto tīro peļņu Ls Jāuzsver, ka simulācijas ietvaros mērķis tiek sasniegts gadā, kad projektā iesaistīto parku apmeklētāju uzņemšanas kapacitāte klienti - (5.3. tab.) sasniedz līmeni, kas pārsniedz bāzes gada KVP kopējo apmeklētāju skaitu, klientus (5.1. att.). Pirmajos četros gados strauji pieaug projektā piesaistīto KVP skaits, tādēļ strauji vairākkārtīgi tiek piesaistītas investīcijas un palielināts apmeklētāju skaits. Izvērtējot katra parka vidējo ieņēmumu apjomu, vidējie viena ZBR KVP simulācijas modelī izmantotā parka ieņēmumi 10 gadu periodā ir Ls Savukārt katra parka vidējo ieņēmumu standartnovirze, kas norāda uz vērtību dispersiju ap vidējo vērtību, ir Ls jeb noapaļoti Ls Tas nozīmē, ka vidēji ieņēmumu svārstības ap vidējo viena parka ieņēmumu vērtību 60

61 10 gadu periodā var būt robežās no Ls līdz Ls tabula ZBR kultūrvēsturisko parku naudas plūsma 10 gadu periodā, Ls (dinamiskais modulis ar pieaugošu parku piesaistes resursu: no 3 līdz 21 parkam) Gads Summārais Diskontētie Diskontetie Diskontētā tīrā finansiālais ieņēmumi_wtp izdevumi peļņa rezultāts (DNRm_WTP) Kopā: Vidēji: Avots: autores veiktie aprēķini Modeļa izmantošana ZBR KVP ieņēmumu no tūrisma prognozēšanā parāda, ka gada periodā viena KVP (5.2. tab.) ikgadējai radītai naudas plūsmai ir pozitīva ieņēmumu-izdevumu pozīcija: ikgadējā diskontētā tīrā peļņa un ieguldītās investīcijas atmaksājas divu gadu laikā no brīža, kad (summārais finansiālais rezultāts) iegūst pozitīvu vērtību. Attiecīgi ZBR kultūrvēsturisko parku modeļa (5.2. tab.) izmantošana nodrošina pozitīvu (summārais finansiālais rezultāts) plūsmu, sākot ar otro darbības gadu, un investīciju atpelnīšanas periods ir trīs gadi. Tātad, trīs gadu periodā investējot vienā parkā Ls ( Ls Ls Ls ), viens KVP sevi atpelna 7 gadu laikā. Savukārt parku iekļaujot 21 KVP tūrisma ķēdē, izdevumi atmaksājas jau pēc 5 gadiem, un iespējamie diskontētie ieņēmumi ar WTP ir Ls (5.4. tab.). No 5.4. tab. ir secināms, ka, īstenojot pasākumus parku apmeklētāju pakalpojumu iegādes veicināšanai, iegūtie papildu ieņēmumi ar WTP sniedz iespēju kāpināt KVP parku ieņēmumus. Salīdzinot ZBR KVP ar pieaugošu resursu no 3 līdz 21 parkam ieņēmumu apjomu (Ieņēmumi, Ieņēmumi_WTP) un statiskā moduļa iegūstamās diskontētās vērtības, redzams, ka gadā šīs līknes krustojas. 61

62 ZBR KVP simulācijas modeļa attīstība 10 gadu periodā, Ls 5.3. tabula Gads KVP skaits KVP_apm_sk Investīcijas Diskontētie KVP uzturēšanas izdevumi Kopējie izdevumi Kopā: Avots: autores veiktie aprēķini No ZBR KVP (dinamiskais modulis ar pieaugošu parku piesaistes resursu: no 3 līdz 21 parkam) iegūstamie ienākumi sasniedz statiskā moduļa vērtību piektajā gadā, savukārt ZBR KVP ieņēmumu tīrās peļņas un statiskā moduļa iegūstamās diskontētās vērtības septītajā gadā. Tas norāda uz KVP apmeklētāju skaita pieaugumu un to, ka ir iespējams mērķtiecīgi attīstīt KVP parkus, tādējādi sasniedzot sākotnēji prognozēto ieņēmumu līmeni piecu gadu periodā. Turpretim, lai uzskatītu parku potenciālu par pilnvērtīgi apgūtu, jāaprēķina laika periods, kas ir nepieciešams, lai ienākumu (ieņēmumi-izdevumi) līmenis sasniegtu prognozēto ieņēmumu līmeni. Pēc grafika (5.2. att.) un tabulas (5.3. tab.) novērojams, ka ienākumu līmenis sasniedz potenciāli pieejamo vērtību pēc astoņiem gadiem. Vērtību pārneses (Value transfer) metodes izmantošana pieļauj pārneses kļūdu robežās no ± 20 % līdz ± 40 %. Ja izpētes objekts vai arī pētījuma dizains ir līdzīgs un pielāgojams tālākas izpētes objektiem, tad pārneses kļūdu izvēlas robežās ± 20 % (Pakalniete, 2008). Tātad, piemērojot vērtību pārneses metodi vidējai potenciālajai no visiem ZBR KVP apmeklētājiem iegūstamo ieņēmumu vērtībai Ls (balstoties uz gada apmeklētāju datiem)(5.4.tab.), kļūda ir robežās no Ls (-20 %) līdz Ls (+ 20 %). 62

63 Ieņēmumi Ls Statiskais modelis Prognozes gadi Diskontētā tīrā peļņa DNR DNR_WTP DNR_m DNRm_WTP Ieņēmumi Paskaidrojumi: DNR - diskontētie potenciālie ieņēmumi; DNR _WTP diskontētie potenciālie ieņēmumi ar WTP; DNR_m diskontētie ieņēmumi no modelētā KVP attīstības projekta; DNRm_WTP diskontētā tīrā peļņa. Avots: autores veidots attēls 5.2. att. ZBR KVP ieņēmumi, tīrās peļņas un statiskā moduļa iegūstamās diskontētās vērtības 10 gadu periodā, Ls. Tikmēr ZBR KVP modelī vidējā viena parka diskontētā tīrā peļņa sasniedz Ls , kas, piemērojot 20 % svārstību amplitūdu, ir robežās no Ls līdz Ls Jāņem vērā, ka šie rādītāji balstās uz neto tagadnes vērtības aprēķiniem, tādējādi ir saskatāma līknes (5.2. att.) lejupejoša virzība. Saskaņā ar A. Randala (Randall) (1994) atzinumu var apgalvot, ka ieguvumu pārneses metode palīdz izprast apkārtējās vides vērtību un līdz ar to arī publisko vērtību. Ņemot vērā to, ka Latvijā līdz šim nav bijis veikts KVP kā tūrisma resursa monetārs vērtējums, ieguvumu pārneses metode ir vienīgā pieejamā alternatīva, kaut arī izmantojamie dati turpmāk būtu pilnīgojami. Turpmākie padziļinātie pētījumi pavērs iespēju aprēķinus veikt, balstoties uz meta-analīzi, kas sniegs daudz precīzākus rezultātus. Tātad ar vērtību pārneses metodi var izstrādāt tūrismā maz izmantoto un neizmantoto kultūrvēsturisko parku ieņēmumu prognozēšanas modeli un veikt ieņēmumu prognozi Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Projekta KVP ieņēmumu aprēķinam izmantota finansiālās analīzes metode investīciju efektivitātes aprēķināšanai. Redzams, ka investīciju perioda noslēdzošajā gadā simulācijas gaitā parādās pozitīva vērtība summēto ienākumu pozīcijā. Tādējādi var pieņemt, ka kultūrvēsturisko parku ieņēmumi bijuši lielāki par parku uzturēšanas izdevumiem un ieguldītajām investīcijām. 63

64 5.4. tabula Potenciālie diskontētie ieņēmumi ienākumi ZBR KVP 10 gadu periodā, Ls (dinamiskais modulis ar pieaugošu parku piesaistes resursu: no 3 līdz 21 parkam) Gads Ieņēmumi Ieņēmumi_WTP DNRm DNR DNR_WTP Kopā: Vidēji: Paskaidrojumi: Ieņēmumi 21 KVP ieņēmumi; Ieņēmumi_WTP 21 KVP ieņēmumi ar WTP; DNRm 21 KVP ieņēmumi; DNR potenciālie ieņēmumi; DNR_WTP potenciālie ieņēmumi ar WTP. Avots: autores veiktie aprēķini Tātad gada vidējā viena parka ieņēmumu prognoze 10 gadu periodā ZBR tūrismam vērtīgāko, klasificēto 21 KVP, ko var iesaistīt tūrisma ķēdē pēc Saksijas-Anhaltes (Saxony-Anhalt) parauga, Alojas, Burtnieku, Kocēnu, Limbažu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novados, ir no Ls līdz Ls Tas būtu nozīmīgs ieguldījums ekonomikā reģionā un konkrēti šajos novados, kur gada pamatbudžets gada sākumā svārstās no Ls (Naukšēnu novads) līdz Ls (Limbažu novads), ņemot vērā, ka projektā iesaistāmo KVP skaits, piemēram, Limbažu novadā, sasniedz pat 7 KVP. Turklāt šajos novados bezdarba līmenis vidēji ir 10 %, bet vietumis pat 14.2 % (Strenču novads) (Pārskats "Reģionu attīstība..., 2011). ZBR KVP iesaiste tūrismā ģenerē jaunas darbavietas, to lokāla koncentrācija iespaido 64

65 vietējo ekonomiku, reģiona iedzīvotāju labklājību, īpašuma vērtību un citus ar KVP saistītus publiskus labumus un vērtības. SLĒDZIENI 1. Promocijas darbā plānotā pētījuma programma ir izpildīta, jo ir izpildīti pētījuma uzdevumi, pierādīta izvirzītā hipotēze un sasniegts darba mērķis. 2. Pirmo reizi ir izvērtēta ar kultūrvēsturisko parku publisko vērtību un to kā tūrisma resursu saistīta LR tiesiskā, normatīvā un institucionālā bāze. Adaptēta politisko dokumentu summārā novērtēšanas pieeja, uz kuras pamata izstrādāta KVP publiskās vērtības noteikšanas metodika, kas ļauj novērtēt likumdevēja, ieviesēja un izpildītāja atbalstu KVP publiskai vērtībai un izmantošanai tūrismā. 3. Maz izmantoto un neizmantoto KVP kā tūrisma resursu vērtēšanā tika izmantota tiešā un netiešā koriģētā pārneses vērtība. 4. Autores izstrādātie KVP vērtēšanas kritēriji pielietojami KVP izmantošanas vērtēšanai un monitoringam, ieņēmumu prognozes veikšanai. 5. Pirmo reizi ir novērtēti ZBR KVP kā tūrisma resursi, nosakot to vērtību klases un izmantošanas veidus. 6. Izmantojot Vērtību pārneses metodi, autore izstrādājusi prognozēšanas modeli ieņēmumiem no tūrisma KVP, uz kura bāzes var projicēt ieņēmumus no tūrisma citos Latvijas reģionu KVP. 7. Izstrādātais tūrismā maz izmantoto un neizmantoto KVP tūrisma ieņēmumu prognozēšanas modelis ļāva aprēķināt, ka, investējot 3 gadu periodā Ls , KVP sevi atpelna 10 gadu laikā, bet, iekļaujot 21 tūrismam vērtīgāko KVP tūrisma ķēdē, iespējamie neto ieņēmumi ir Ls , un izdevumi atmaksājas jau pēc 5 gadiem. 8. Promocijas darbā izpētītās tūrisma un KVP publiskās vērtības teorētiskās atziņas, KVP definējums un ZBR KVP dabas un kultūrvēsturisko resursu izpēte papildina kā tūrisma, tā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma teoriju. 9. Promocijas darba rezultāti izmantojami: ZBR KVP tūrisma ķēdes izveidē pēc Saksijas-Anhaltas (Saxony-Anhalt) parauga; kā praktisku balstu ainavu politikas nostādņu iedzīvināšanai; kultūrvēsturisko parku kā tūrisma resursu ex ante un ex post situācijas novērtēšanai; LR Zemkopības (LR ZM) un LR Ekonomikas ministrijā (LR EM) koncepciju, plānu un programmu izstrādāšanā; LR Kultūras ministrijā (LR KM) Latvijas digitālās kultūras kartes (LDKK) kultūras nozaru reģistru papildināšanā; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) datu bāzes papildināšanā; Latvijas lauku uzņēmējiem, organizācijām, pašvaldībām KVP pārvaldīšanā, rekonstrukcijā un iesaistīšanā tūrismā. 65

66 GALVENIE SECINĀJUMI 1. KVP kā tūrisma resursi ir dabas un cilvēku radīts kultūras mantojums: muižu ēkas un to kompleksi, mazās arhitektūras formas, vietas ar unikālu vērtību no vēstures, estētikas, etnoloģijas vai antropoloģijas viedokļa un tūrismu atbalstoša infrastruktūra. Turklāt KVP ir ainavas daļa, kas vienlaikus atbilst ainavas definējumam. 2. KVP ir publiskā vērtība, kas pieaug līdz ar KVP kvalitāti un izmantošanu, un tai ir daudzdimensionāls raksturs. Sabiedrības ieguvumi no KVP atspoguļojas kā ekonomiskā vērtība, vērtība biznesam, personai un vienlaikus vērtība sabiedrībai kopumā. KVP vērtība ir gan pašā parkā, gan tā plašai ietekmei ārpus parka kā sabiedrības dzīves kvalitātes saglabāšana, investīciju piesaiste u.c. KVP publiskā vērtība ir arī ieņēmumi no tūrisma, un tas ļauj maz izmantotos un neizmantotos parkus vērtēt kā tūrisma resursus, palielinoties to potenciālam un ekonomiskajam efektam līdz ar KVP kvalitātes pieaugumu un izmantošanas iespēju paplašināšanos. 3. Latvijas reģionu attīstībai ir svarīgi, ka Latvijā pastāv ar KVP publisko vērtību un to izmantošanu saistīta sakārtota un saskaņota tiesiskā un normatīvā bāze. LR likumi ir virzīti galvenokārt uz KVP aizsardzību un saglabāšanu, un, lai arī uzņēmējdarbība no tiesiskā viedokļa ir atbalstīta, pastāv trūkumi likumu realizācijā un atbalsta saņemšanā no valsts. LR ministrijas un to padotības iestādes tieši vai netieši atbalsta KVP izmantošanu tūrismā. LR KM pārrauga KVP kā kultūras mantojumu, LR VARAM veido dabas aizsardzības politiku, LR EM ietekmē KVP publisko vērtību. LR ZM un LR EM ir lielākā ietekme uz KVP publisko vērtību, realizējot starptautiskos, ES, nacionālos un tiesiskos aktus. 4. KVP publiskās vērtības noteikšanai izmantojams politikas zinātnes publiskās vērtības noteikšanas metodes adaptējums, t.i., patiesā vērtība uzrāda KVP raksturīgo vērtību, instrumentālā - to, kas nepieciešama eksistencei, trešā - izpaužas vērtības veidošanas procesā, organizatoriskajā likumībā. Novērtējot likumu ierosināšanu un atbalstu, var secināt, ka lēmumu pieņēmēji un izpildītāji saprot KVP publisko vērtību, atbalsta un finansē KVP saglabāšanu un izmantošanu. 5. Tūrismā maz izmantoto un neizmantoto KVP vērtības noteikšanai pielietojamas četras metodes: aprakstošā pētījuma metode (DRM); gatavība maksāt (WTP), ceļojumu izmaksu metode (TCM) un vērtību pārneses metode (VTM). Nosakot KVP kā tūrisma resursu vērtēšanas kritērijus un izmantojot šīs vērtēšanas metodes, ir iespējams novērtēt ZBR KVP un klasificēt tos pēc vērtības: 21 parks - tūrismam vērtīgākais un 5 parki pēc izmantošanas nosacījumiem: Ainavas, Vēsturiskais, Piknika, Izklaides parks un Promenādes parks. 6. Vērtību pārneses metode ļauj izstrādāt tūrismā maz izmantoto un neizmantoto KVP ieņēmumu prognozēšanas modeli un veikt ieņēmumu 66

67 prognozi ZBR. Pielietojot šo metodi, 10 gados iegūstami prognozētie ieņēmumi no tūrisma Ls , bet ar WTP - Ls , izmantojot 21 vērtīgāko kultūrvēsturisko parku. 7. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ieņēmumu prognoze maz izmantoto vai neizmatoto KVP izmantošanai tūrismā norāda uz nozīmīgām reģiona un konkrēti ZBR teritorijas ekonomiskām iespējām. KVP izmantošana veicinātu tūrisma pakalpojumu eksportu, mazinātu bezdarbu un nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu reģiona attīstību. PROBLĒMAS UN TO RISINĀJUMI Promocijas pētījuma gaitā identificētas problēmas, kuru risinājumam autore piedāvā ieteikumus saistībā ar darba saturu un secinājumiem. 1. PROBLĒMA, kas saistīta ar nepilnībām likumos vai to izpildē. Likumos nav definēta KVP kategorija, nav noteikta parka izmantošanas klasifikācija un monitoringa nepieciešamība. Trūkst likumdošanas instrumentu KVP publiskās vērtības izmantošanai tūrismā komerciāliem nolūkiem. Likumi ir virzīti uz KVP aizsardzību un saglabāšanu, bet nav definēti ekonomiskie uzstādījumi. KVP īpašnieki netiek finansiāli ieinteresēti. PROBLĒMAS RISINĀJUMS Izmaiņu virzīšanai likumos un noteikumos nepieciešams iesaistīt Pārresoru koordinācijas centru, kam kopā ar tūrisma, dabas aizsardzības, kultūras jomas, ar kultūrvēsturiskiem parkiem saistītiem speciālistiem, KVP īpašniekiem un pārvaldītājiem, pašvaldības un NVO pārstāvjiem jāizstrādā ierosinājumi un tie jāiesniedz pieņemšanai Saeimā un Ministru kabinetā. Problēmu risināšanai veikt izmaiņas likumos, lai: 1. definētu KVP kategoriju, veiktu parka izmantošanas klasifikāciju un paredzētu monitoringu. Ieteikt autores promocijas darbā formulēto KVP definīciju, ieteikumu KVP klasifikācijai pēc vērtības un izmantošanas; 2. noregulētu atsevišķu KVP tūrisma resursu sadrumstalošanas precedentu; 3. tā kā likums «Par pašvaldībām» nosaka pienākumu veicināt saimniecisko darbību, t.sk. tūrisma attīstību un arī KVP iesaistīšanu tūrismā, bet nenorāda veidus, kā to veikt, un ekonomisko pamatojumu, tad LR EM Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta Tūrisma nodaļai kopā ar ieinteresēto privāto un juridisko personu pārstāvjiem jāizstrādā priekšlikumi likuma izmaiņām un ar ministrijas juridiskās bāzes atbalstu tie jāvirza tālāk izskatīšanai un pieņemšanai lēmējinstitūcijās; 4. LR EM Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta Tūrisma nodaļai sadarbībā ar LR VARAM jāveic nepieciešamās iestrādes prognozētajos likumu un normatīvo aktu grozījumos par tūrisma aktivizēšanu, 67

68 komercializāciju, ar infrastruktūru saistītu tēmu risināšanu un pašvaldību iesaistes akcentēšanu KVP izmantošanā tūrismā; 5. aktualizēt likuma normas par kompensācijām KVP īpašniekiem, par KVP publiskās vērtības izmantošanu un īpašuma tiesību ierobežošanu. LR FM konkretizēt kompensācijas izmaksas termiņus un kompensācijai rezervēt finanšu līdzekļus. 2. PROBLĒMA - sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes par KVP publisko vērtību un izmantošanu tūrismā. PROBLĒMAS RISINĀJUMS 1. Ieteikt LLU studiju programmā Ainavu arhitektūra un plānošana aktualizēt KVP publisko vērtību izmantošanu tūrismā, sekmējot arī ainavisko resursu praktisku pielietojumu. 2. LR EM un Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta Tūrisma nodaļai, LR VARAM, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un ZBR speciālistiem, NVO, kas saistīti ar KVP, popularizēt citu valstu pieredzi un veikt zināšanu pārnesi, t.sk. Ķīnas, piemērotāko KVP izmantošanai Latvijas apstākļos šādos uzņēmējdarbības slāņos: darbavietu radīšana tūrismā, KVP komercializācija, neizslēdzot no redzesloka KVP kvalitātes kritērijus pēc pieejamības, ilgtspējas, dabas un mantojuma saglabāšanas u.c. kritērijus, kā arī kultūrvēsturisko parku monitoringu. 3. LR EM, padotības iestādei TAVA, LR KM ar portāla starpniecību un VKPAI, LR VARAM un DAP Dabas tūrisma infrastruktūras departamentam, pašvaldībām popularizēt KVP, iesaistīties to revitalizācijā un izmantošanā tūrismā. 4. Pašvaldībām atbalstīt uzņēmējus KVP revitalizācijā un izmantošanā tūrismā, uzlabojot infrastruktūru un ar darbību projektos piesaistot finanses, kā arī rīkojot iedzīvotājiem informatīvus seminārus. 5. KVP publiskās vērtības izpratnei un novērtēšanai ieteicams izmantot autores promocijas darba teorētisko materiālu, KVP izmantošanai tūrismā - parku klasifikāciju pēc vērtības un izmantošanas, bet par ieņēmumiem KVP ieņēmumu aprēķināšanas modeli. 3. PROBLĒMA: KVP īpašnieki nav pietiekami informēti par KVP apsaimniekošanu un kvalificētu speciālistu piesaisti. PROBLĒMAS RISINĀJUMS 1. DAP un tās reģionālajām nodaļām, pašvaldībām kopā ar tūrisma nozares speciālistiem rīkot KVP īpašniekiem izglītojošus seminārus, ekskursijas, kuru laikā iepazīstināt ar KVP apsaimniekošanas labo praksi. 2. DAP kopā ar Bulduru dārzkopības vidusskolu informēt KVP īpašniekus par kvalificētu speciālistu piesaistes iespējām. 3. Pašvaldībām, organizācijām un citiem KVP īpašniekiem sadarbībā ar LLU Lauku inženieru fakultātes arhitektūras un būvniecības katedras programmas Ainavas arhitektūra un plānošana un LLU Ekonomikas fakultātes (no 68

69 2013./2014. studiju gada - Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte) programmas Agrārā un reģionālā ekonomika studentiem un darbiniekiem rast iespēju izstrādāt ekonomiski argumentētus KVP revitalizācijas plānus un iesaistīšanu tūrismā. 4. PROBLĒMA: nevar pilnvērtīgi plānot Latvijas reģiona attīstību un veikt uzņēmējdarbību, jo trūkst tūrisma statistikas informācijas, t.sk. par ZBR un KVP apmeklējumu un izmantošanu tūrismā. PROBLĒMAS RISINĀJUMS 1. Iesaistīt problēmas risināšanā pētniekus un augstskolas, finansiālam atbalstam piesaistot fondus un izmantojot CSP, TIC, TAVA, DAP u.c. informācijas avotus. 2. ZBR, pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem un interesentiem organizēt lekciju ciklu par KVP apmeklējumu nepieciešamību un iespējām. 3. Izmantot autores pētījumu un izstrādāto metodi maz izmantoto un neizmantoto KVP apmeklējumu aprēķināšanai. INTRODUCTION Culture tourism is one of the fastest growing types of tourism in the world. In the development of Latvia it is defined as one of the strategic tourism products with the priority in tourism development concepts of different scope, based on the territorial (incl. regional) peculiarities and opportunities. Heritage parks (HP) is a component of culture heritage which in the world is mainly the property of the state or the business. Their use in tourism brings economic, social and nature protection contribution. However, the economic situation in the world requires reconsidering the public value of HP, which in Latvia means also to face a tougher competition regarding tourism services because HP is a significant resource to attract tourists and to develop new tourism services. Latvia has more than a thousand HP but only a small part of them (the most taken care of), e.g. Rundale Palace garden and Birini castle park are used in tourism. HP as a potential of culture tourism of Latvia is not sufficiently used yet and they occupy a too low place in the overall economy structure because their development, reconstruction and maintenance needs attraction of substantial investment. It could be justified by certain or assessed public value of HP. There is a principle in economics what is not financially evaluated, is not taken into consideration when making economic decisions. Therefore, to preserve HP for future generations, as well as to use them immediately, the value of HP as a tourism resource, HP public value and provisional income from the HP use in tourism should be determined. HP as a source of research suits for the research of both national identity and public health and biological variety and sustainable use of the local tourism resources of the region. It approves that the topic of the present Ph.D. Thesis 69

70 includes also such interdisciplinary fields as economics, biology, environmental science, geography, tourism a.o. Therefore in research the author bases on the research results of the leading scientists of the world in the mentioned fields, results which are directly or indirectly related to HP as a tourism resource and the public value of this resource. Thus, it is possible to justify scientifically the use of HP classification in tourism, based on which the calculation of revenues from the provisional use in tourism can be performed. In the research of HP as tourism works of both foreign and Latvian scientists are used as the main sources of information. For example, C. Gunn (1993), R. Burton (1995), M. Montaner (1997), R.G.J. Ashworth, J. Tunbridge (2000), М. Biržakovs (2003), B. Garanča (2004), R. Knezevic (2008), Xiao-Long Ma, C. Ryan and Ji-Gang Bao (2009), J. Trušiņš (1990), O. Nikodemus (2010) a.o. The author bases its research on the public value of HP and its components and heritage on the research of W. Henderson and A. Hewing (1987), A. Randall (1987; 1994), G. Goerl (1998), G. Kelly (2002), R. Hewison (2004), B. Bozemann (2007), but the connection between HP public value, economics and culture is based on the theories of M. Moore (1995), M. Hutter and D. Throsby (2008) a.o. Whereas, the classification of HP as tourism resources, evaluation through the cultural and nature heritage perspective is based on and justified by the research results of various organizations and scientists. For example, such as Towards an Excellent Service (TAES), Price Waterhouse and Coopers and Lybrand, Department for Environment, Food and Rural Affairs (DEFRA), National Trust), Trust for Public Land, CABE Space (Commission for Architecture and Built Environment), M. Lockwood (1995), A. Freeman (1995; 2003), C.P. Barros (2005a; 2005b), C.R. Edginton (2002), Xiao-Long Ma (2009) a.o. The Ph.D. research also pays attention to the research of E. Babie (1992), T.C. Haab (2002), S. Navrud (2002), W. Santaga (2002), K. Willis (2002), A.S. Cho (2004), J. Holden (2004), J.C. Gordon (2006), I.J. Bateman (2006), G.W. Harrison (2006), M. Thiene (2009), P. Harnik (2009) a.o. that states that the determination of the HP public value is a vast field for applying a variety of methods. The research of HP in Latvia has been performed by the scientists and practitioners of the Botanical Garden of the University of Latvia, for example I. Janele (1992, 2010), R. Cinovskis (1974), A. Zvirgzds (1967, 1974, 1976, 2009) a.o. Scientists of Latvia, as well as foreign researchers have not evaluated HP as tourism resources in the circumstances when they are little used in or are not used at all in tourism. The most contribution regarding HP in Latvia is the evaluation of nature, its resources and protection. For example, K. Dreija (2013) has researched the historical gardens and parks of Latvia in the landscape of modern countryside, Dz. Atstāja (2008) has researched evaluation methods in reducing and precluding environmental pollution in Latvia. The national parks (NP) of Latvia, which comprise HP, in relation with tourism, have been 70

71 researched by I. Bērziņa (2012), who performed the assessment of the economic significance of tourism in the regions of the national parks of Latvia. The author of the present Ph.D. Thesis has also evaluated Kemeri NP and its socioeconomically significant neighbouring territories, has analysed the social and economic environment and calculated the economic value of the impact of tourism. However, HP as a public value and as tourism resources have never been assessed in Latvia. It has not been done in North Vidzeme Biosphere Reserve (NVBR) either. Thus it is not known what revenues could be gained from the use of Latvian HP in tourism, which would increase the regional competitiveness and development of rural territories. It is especially significant in the circumstances when the country cuts on financial resources and is making the use of resources more efficient. The theme of the Ph.D. Thesis corresponds to the Item 3 of Part two Article 13 and Part four Article 34 of the Law on Scientific Activity (2005) the approved priority science directions for funding fundamental and applied research in Research object heritage parks of NVBR, but research subject value and public value of heritage parks of NVBR as tourism resources and provisional income from the use of parks in tourism. The Ph.D. research is based on the hypothesis that in North Vidzeme Biosphere Reserve heritage parks that are little or not used in tourism have a public value and the ability to obtain revenues. The goal of the Ph.D. Thesis is to justify scientifically the ability of the heritage parks of North Vidzeme Biosphere Reserve that are little or not used in tourism to obtain revenues. Objectives to attain the research goal: 1. to study the scientific literature, published research results of determining the public value of heritage parks and in the use of tourism resources; 2. to determine and evaluate the public value of heritage parks, its methodology and implementation, the legal, normative and institutional basis related to tourism resources; 3. to study, select and approbate the methods for determining the value of heritage parks as tourism resources and a sample-park for obtaining transfer data; 4. to study and evaluate the HP of NVBR and their public value; 5. to argument the obtaining of transfer data base and the use of the Value Transfer Method. To develop the model for forecasting the income of heritage parks and to forecast income from tourism in NVBR. To develop the Ph.D. Thesis, the informative base was used - international Order of the CM No.594 "On Priority Scientific Directions for Funding Fundamental and Applied Research in " ("LV", 139 (4125), ) [in force from ] 71

72 and European legislation, laws of the Republic of Latvia, Regulations of the CM of the Republic of Latvia, materials of the MoE, MoC, MoA, MoEPRD of the Republic of Latvia and their subordinate institutions (e.g., NCP, NVBR, SIFHP, LVM, LTDA); materials and data of Cesis region, Vidzeme and Riga planning regions, regions and local governments of NVBR; information and data collections of international (e.g. UNESCO, HELCOM, ICOMOS) and local organizations, unions, associations, non-governmental organizations (e.g. VAA, VTA, KTTA LC, LPMA, CSB of RL, TIC, LATTŪRINFO); scientific publications, bibliography and internet resources; interviews and surveys of the owners and managers of NVBR HP. The geographical scope of the research information comprises America, Australia, European countries, Latvia, incl. North Vidzeme. The data obtained in the research of NCP a.o. in the author s contractual work in 2011, as well as the author s constructive calculations are used in the research. The methods applied in the Ph.D. research: monographic method, content analysis and deduction method, logically constructive and synthesis method, the summative assessment method of policy documents by Jody Fizpatric has been adapted for determining the public value of HP, the Willingness To Pay (WTP), Travel Cost Method (TCM) and Trip Generation Function (TGF) method, Value Transfer Method (VTM), triangulation, forecasting, experiment, mathematical statistical methods descriptive statistical analysis, dispersion analysis, linear correlation, linear regression, factor and cluster analysis. The test of heteroskeda activity was performed applying White s test, autocorrelation was performed by Durbin-Watson statistics, check of normality by Jarque-Bera test. The modelling and financial analysis methods applied in the Ph.D. research: revenue method, calculation of investment efficiency, determining the period for the return on investment, as well as determining the net current value or discounting project benefits and costs. Research limitation the research field is vast and comprises interdisciplinary areas. In those areas HP are studied only in relation to tourism. The income forecast model of HP as tourism resources and the income forecast in NVBR mainly are based on the recreation value calculation results obtained in 2009 in May park of Cesis town (as a standard park), the investment and costs there. 16 Thus, the calculations of the income forecast also use the data of the Central Statistical Bureau (CSB) of the Republic of Latvia of In other researched cases of the Ph.D. Thesis statistics about the period has also been used. 16 According to the information provided by the staff of Cesis region council. Due to data confidentiality the data are not specified, e.g. the employee salaries. Thus the author assumes that all deductions, tax calculations have already been performed. 72

73 Scientific contribution and research novelty 1. Theoretically justified link between the nature of HP and heritage, public value of HP, the essence of HP as tourism resources and their relation to the landscape. 2. The evaluation of the territory of NVBR as tourism resources was performed for the first time. 3. The research presents the methodology for determining the public value of HP as adapted from Jody Fizpatric s (2004) summative assessment method of policy documents and is based on the schemes of policy development and heritage as a public value by Mark Moor (1995), Robert Hewison and John Holden (2004). 4. Assessment criteria for HP as tourism resources have been developed a new approach which differs from the previous because it has been supplemented by triangulation a combination of several evaluation methods that are appropriate for assessing HP that are little or not used in tourism. 5. With the help of HP classification, the comparative HP evaluation has been performed, HP commercialisation has been determined, thus the goal to obtain income from tourism in HP has been defined. 6. The HP income forecasting model, based on the Value Transfer Method has been developed. 7. The calculation of the potential income from the use of NVBR HP as tourism resources has been performed. Economic significance of the research 1. The results of the application of the developed methodology can facilitate public understanding about the HP public value, can help to develop the regional development policy, to mobilize and increase investment in HP. 2. Evaluation methodology of HP as tourism resources extends the range of the rationally usable tourism resources, allows increasing their quality, balances HP protection function and their economic use. 3. HP of NVBR as tourism resources are summarised, their historical overview, general characteristics, informative materials of the infrastructure are provided. The results of the Ph.D. Thesis can be used when developing projects, attracting funding and also as a study material for university students. 4. The results of the Ph.D. Thesis can be used to develop tourism chain of NVBR HP based on Saxony Anhalt example, in convergence with the landscape policy statements, HP as tourism resources in evaluating ex ante and ex post situation. 5. Consumption of the HP tourism resources in the territory of NVBR can facilitate recreation; improve the health and feeling of comfort of the population of Latvia, to increase the quality of life, to improve knowledge about nature, to facilitate tourism sustainability, development of transport and 73

74 labour, the countryside and the entire region, as well as to strengthen national identity. 6. The results of the Ph.D. Thesis and the author s publications related to it can be used in the Ministries of Economics and Agriculture of the Republic of Latvia (RL) when improving the environmental development policy in the countryside (developing conceptions, plans and programmes), as well as can supplement the databases of the Ministry of Culture (MoC) of the Republic of Latvia, culture industry register of the Latvian Digital Culture Map (LDCM), the Ministry of Environmental Protection and Regional Development and The Nature Conservation Agency (NCA). For Latvian rural entrepreneurs, organizations and local governments they can help to manage and reconstruct HP. As the author s Ph.D. research has caused interest about HP as tourism resources in the regions of NVBR, a further cooperation is planned because the research results can also be applied to implement the basic statements of the landscape policy. Ph.D. Theses to be defended 1. The public value of heritage parks is of multidimensional character, which allows evaluating little used and not used parks as tourism resources, based on their quality and use. 2. Latvia possesses an arranged and coordinated legal and normative basis related to the public value and use of HP. Ministries of the Republic of Latvia and their subordinate institutions directly or indirectly support the use of HP in tourism. 3. The HP that are little or not used in tourism can be evaluated with the heritage and nature heritage, environment, tourism resources and landscape aesthetic quality evaluation methods. 4. Heritage parks of North Vidzeme Biosphere Reserves are valuable tourism resource of the region, which has a public value and a supportive regional development policy. 5. The Value Transfer Method allows developing income from tourism forecast model for the heritage parks that are little used and not used in tourism and the income forecast can be made in North Vidzeme Biosphere Reserve. 1. HERITAGE PARKS AS TOURISM RESOURCES, THEIR USE AND PUBLIC VALUE: THEORETICAL ASPECTS The chapter comprises 21 page, 8 figures and 3 appendices. Since the 70-ies of the 20 th century diversification of agriculture has been taking place due to the economic changes in Europe and also in Latvia, which is also expressed as tourism development (Sikorska-Wolak, 2006). Tourism entrepreneurship facilitates the activity of the local society, creates 74

75 circumstances for job opportunities, positively impact on the environment of the place of residence, the infrastructure, affecting the local economics and the entire society. HP are also involved in creating these benefits. The theme of the Ph.D. Thesis is interdisciplinary, therefore the key words heritage parks, tourism resources, heritage, value of heritage parks and public value and a theoretical discussion should be provided. It allows understanding the need for HP classification and determination of standards, especially if it is assessed in the context of differences between European and Asian philosophy regarding the preserving and use of HP Definition, division, interaction and elements of heritage parks Park usually it is a wide open air or specially arranged territory, limited in space, with natural, cultural and historical resources. The natural landscape is combined with greeneries, paths, small architectural form creations, sculptures, playgrounds etc. these resources are visually attractive, suitable for recreation and is a tourism value (Curl, 2000; Svešvārdu vārdnīca, 2007, pp ). A park is a nature object of public or heritage significance, which exhibits a variety of nature elements, constructions and small architectural forms and a specially developed infrastructure (Meža likums, 2000). Thus, not every bunch of trees can be considered or called a park. The author considers that the notion park can refer to decorative greenery which has been created by the business activity of the human or also territories that have preserved natural environment that the human has changed little, which is meant for recreation. Starting with the 18 th century, parks became a place of aesthetic pleasure, from the 19 th century also a place for socialization. In addition to being divided into national, nature and landscape protection parks, some countries have parks that differ by their size, geographical or administrative division, type of use, ethical, aesthetic, historical and even economic load. The parks researched in the Ph.D. Thesis are Manor parks by historical classification. Parks are nature and culture creations. Nature heritage is subdued to natural sciences, culture heritage, which consists of elements created by nature, environment and humans, - to humanities. The World Heritage Convention (1972) of UNESCO defines in its Articles 1 and 2: 1. a nature heritage are nature elements that consist of physical or biologic creations or groups of creations, geological or physiographic creations, marked territories that are the habitats of endangered animal or plant species, which possess as special significance universal value from the scientific, protection or nature beauty perspective; 2. a culture heritage is works of architecture, monumental sculpture, archaeological elements or buildings, groups of buildings, creations and territories of humans or humans and nature together, places of archaeological findings which possess a special significance universal value from the 75

76 historical, aesthetic, ethnology or anthropology perspective (UNESCO s criteria..., 2006). The author expresses her conviction if the places partly or fully correspond to both the culture and the nature heritage definitions, as it is in the case of HP, they should be considered a mixed culture and nature heritage. This definition is close to the definition of culture landscape in Article 1 of the European Landscape Convention (1989) (European Landscape..., 2000). In addition, culture landscapes illustrate the external or internal social, economic and cultural impact created over time in the evolution of society and inhabited places. They also characterise the interaction between the nature and human differences. Thus, parks in the landscape are a visual result of the interaction between the nature, the social and the cultural environment (Meeus, 1995; Territorial Indicators..., 1996; Operational Guidelines..., 2005; Song, 2005; Green, Deller, Marcouiller, 2005; Operational Guidelines..., 2011). As parks are part of the landscape, the author relates the elements determined by the World Heritage Convention (1972) and the European Landscape Convention (1989) to them, because in such a context parks correspond to the category landscape which has been intentionally developed and created by the human. Heritage parks (HP) heritage value that is a masterpiece of the man s creativity, which demonstrates a significant interaction of humankind s values at a particular time or place with the design of architecture, [..] landscape, which is linked with events, live traditions, art or literary works that possess a special universal value:, and, as it is noted in the Law on Preserving and Protection of the Historic Centre Of Riga in Latvia (2003), that are not younger than 25 years. Thus the research object of the Ph.D. Thesis Manor Parks corresponds to this definition. The notion heritage park is closely linked with the notion cultural and historical heritage. According to the statement of the World Culture and Nature Heritage Centre (ICOMOS), the culture and historical heritage should be considered a close and irreplaceable link with the past that affects future generations (The ICOMOS Charter, 2007). The culture and historical heritage is the value created as a result of human activity which can have historical, scientific, artistic or other character and it is expressed through humans feelings intellectual, emotional experience (Pētersons, 2008; Mattison, 2006). As a result the answer not only to the question what the message of the heritage is, but also to what goal it should serve is found. In addition, heritage helps to determine human s roots or identity (Wincklow County Council, 2005). HP corresponds to all the above listed requirements. The legislation of all countries has the term culture heritage, but in the United States of America (USA) the term heritage is substituted by the term resources, understanding it as tourism resources in tourism (Pearson, Sullivan, 1995). The author looks at HP from the viewpoint of tourism resources. 76

77 1.2. Heritage parks as tourism resources M. Montaner defines tourism resources as a total of natural, heritage and artistic resources that is possessed by a tourism centre, a village, a region, a province, a country and which seems attractive to the tourist (Mонтанер, 1997). According to G. Ashworth, tourism resources is any opportunity that is or can be used for attracting tourists (Ashworth, Tunbridge, 2000). In the academic terminology database of the Latvian Academy of Sciences (LAS) tourism resources are a total of natural and humans created factors and processes that are possessed by the tourism site and that attract tourists interest (Latvijas Zinātņu akadēmijas..., 2011; Bērziņa et al., 2008). Whereas in Item 21 of Article 1 of the Law on Tourism (1998) tourism resources are defined as a total of nature and human created factors and processes that attracts emotionally, mentally, physically or creates healing interests and on the basis of which tourism infrastructure and the tourism product are developed (Tūrisma likums, 1998). HP as tourism resources correspond to the definitions of the above mentioned authors and the Law on Tourism (1998). R. Knezevic divides tourism resources into geomorphologic, climatic, water, biological resources and also as a protectable nature heritage (Knezevic, 2008). K. Gunn divides tourism resources into environmental and cultural resources (Gunn, 2002). The look of R. Burton is more detailed tourism resources are flora, fauna and human s created elements in nature, all historical sources (historical buildings or their remains, archaeological excavations etc.), cultural resources (applied arts, national traditions, museums, [..] parks) (Burton, 1995). A similar division in addition to scientific, social and industrial resources dominates in the division of M. Birzakov (M. Биржаков, 2003). According to the division of the Law on Tourism of the Republic of Latvia (1998), in the Ph.D. Thesis also HP of North Vidzeme Biosphere Reserve (NVBR) are classified as tourism resources and they include: 1. nature created tourism resources trees, caulescent plants, water basins, nature rarities, fauna and landscape; 2. humans created tourism resources complexes of castles and manor buildings, small architectural forms and infrastructure. HP as tourism resources can be used to renew physical, mental and emotional abilities, which corresponds to the recreational goals and serve for recreation. Recreational type of tourism, which is mainly related to vacation time, is considered recreation tourism (Bērziņa et al., 2008, 28). In its essence tourism is a mobile form of recreation. The author concludes that the link of heritage tourism with the recreation tourism can be characterised as person s activities that are related to travelling and staying outside the permanent place of residence to spend leisure time not longer than a year, to rest, to renew mental and physical strengths, to make the everyday life varied, to strengthen one s health, to get aware of heritage values, to enjoy the beauty of the landscape. Travel as such is 77

78 the basic tourism product which includes a set of different services. It is a product, paid or free of charge service, wealth created by human activity, values and conditions or their total which possess real consumption value and which are produced, created or adjusted to satisfy tourists interests and needs by tourism and other industry businesses and organizations (Bērziņa et al., 2008, 46). Exactly from this perspective tourism is defined by B. McKercher (2007), indicating that every culture tourism object has self-value but it turns into a tourism object when it is specially customised to tourists needs with the appropriate material, technical and financial support and the basis of service infrastructure. Taking into consideration the above described, the author defines: HP is culture and nature heritage, which is a tourism resource with a recreational value and which corresponds to the category landscape. The author indicates that HP resources, incl. the infrastructure, are used by the local population, therefore they cannot be considered only from the perspective of tourism Public value of heritage parks and its determination The notion public value 17 is used in academic literature by many scientists (Moore, 1995; Kelly et al., 2002; Hewison et al., 2004), who express their understanding about it. Summarising their opinions, it can be stated that the public value is created by three components: public products, public interests and public benefit. According to D. Goerl, public products are not only a component of the public value, frequently it is also a term equal to the public value (Goerl, 1998). A. Randall emphasizes that public benefit is all things whose use is not limited if the person s desires and needs do not affect (do not disturb) another person (Randall, 1987). Whereas, public interests is an ideal where the public value has a specific imaginable context. B. Bozeman indicates to a significant feature of the component of the public value: Public interest is attributable to society s sustainability and welfare (Bozeman, 2007, 12). The author indicates that in every country the notion of public welfare is defined and identified differently. For example, in Denmark it is identified in public services, public charity, in Germany in total in the development and welfare of the most of the population etc. Whereas in Latvia the public welfare is aimed at public charity (Sabiedriskā labuma..., 2004). In general, the public value can be defined with a combination of various components regarding social, economic and environmental goals. In addition, the public value does not have an absolute standard, it especially refers to environment. For example, G. Kelly considers the public value the carcass of the evaluation implementation (Kelly et al., 2002). This is the opinion the 17 The author uses both identical notions based on how the referred authors have used them. 78

79 author of the Ph.D. Thesis bases when finding out the development and dependence of the HP public value. Whereas, R. Hewison and D. Holden identify three basic ingredients of the public values: intrinsic, instrumental and institutional value (Hewison, Holden, 2004). The intrinsic value presents the value of culture heritage which is derived from the value of the product itself and the value that is necessary for its existence. The instrumental value develops from social, economic and nature protection benefit which is provided by visitors and volunteers. The institutional value is expressed in the value development process, legitimacy, responsibility and public trust in the fairness and equality of institutional processes. Based on these statements, the author attributes them also to the HP public value, as well as concludes that decision making authorities in the public sector have the impact when developing these values with legal and normative instruments. However, it depends on the capacity of the involved parties and stakeholders. In essence, they all should reply to two questions significant for HP: 1. Do measures (legal and normative basis) create (support) the HP public value? 2. Do decision makers and executors understand the HP public value, as well as do they support and finance preserving and use of HP? Identification of heritage public value is complex and it comprises the individual and the private value which have certain differences. The individual value of heritage is divided into three categories, one of which is as the value of beneficial externalities, but the other two correspond to how the individual experiences or perceives the heritage as a use value or as a non use value (see Fig.1.1). Value of heritage parks Value of favourable external impact Use value Non-use value Direct use value Induced use value Potential value Value of existence Inheritance value Source: author s designed, based on World Commission, 1998 Fig.1.1. Structure of the value of heritage parks. 79

80 The mentioned resources are aimed at heritage protection. It is expressed through, for example, the desire of the members of public to support heritage with the help of taxes. To measure the non-use value different methodologies are applied. The Willingness to Pay method is used rather seldom, the most frequently used method is Contingent Valuation Method (CVM) and Choice modelling (CM). Techniques of determining the economic value of the environment are transferred to the evaluation of the economic value of heritage (Throsby, 2003). The category of beneficial externalities possesses both use value and non-use value characteristics. The impact of the beneficial externalities of the public value can be expressed through causing positive emotions, for example, when passively observing the HP landscape. The economic value of these emotions can be evaluated but it is seldomly practised. The type of the public value of heritage private value indicates to the belongingness of the heritage value of certain people or people groups. D. Throsby indicates to the difference between the private and public value, which are the most widely recognized and understood in the field of investment attraction (Throsby, 2007, 5). One has to agree with D. Throsby it is difficult to evaluate the private and the public value because there is a connection between the private interests and the public interests in the sector who pays? and who receives the benefit? Then close connection of these values indicate to the fact that irrespective of the private ownership, heritage is a value for society, i.e. it is a public value. Economics finds it difficult to evaluate heritage as a product and its service value. Culture value in this understanding is aesthetic, symbolic, mental or historical. Some of the values can be fully understood only from the perspective of the public value, for example, heritage is more significant from the national identity perspective or vice verse. However, HP values comprise economic, social and environmental benefits. Public benefits from HP refer to the value of certain people and properties in the park and its surroundings; to the entrepreneur s property and its related business; to tourism development which ensures the welfare, recreation and health of the population and tourists; to the environmental sustainability providing biological variety and environmental protection from degradation. From this aspect, interpreting the public value of heritage in the HP value scheme (see Fig.1.1), the multidimensional character of public value of HP as heritage value is taken into account. It allows finding out how HP can contribute to tourism. The price of HP use can be determined through the economic perspective. The price therefore has an indicative value. However, it is difficult to include the economic value of heritage and recreation resources in any price mechanism, in Latvia HP usually have free entrance or if there is an entrance fee it does not cover full service costs. Therefore it is difficult to evaluate services that 80

81 indirectly offer monetary benefits. According to the statements of B. Garod and K. Willis, an obstacle for monetary assessment is the issue on who has the right to use the benefit (Garod, Willis, 1999). For example, a private person may not offer the information necessary for the research about the user of the HP recreation service or about the consumed service. The author has also faced such difficulties when studying the number of NVBR HP visitors, which was necessary for determining the exit data calculations. Direct values are obtained from direct use of the parks, in the case of research from obtaining tourism and local population s benefits. These activities or services can be sold as a product. The induced value is obtained from the income created in the economics of the respective region when spending for services (e.g. catering, accommodation, etc.), which are related to the HP visit. Regarding the opportunity to use the resources in the future, i.e. the value if it is not even used now, sometimes the use value form is applied. Therefore the research uses the corrected sum of the direct and indirect values. The indirect use value in the parks is obtained from indirect use, for example, from their ecological functions, e.g. biotopes, climate stabilization, attraction of carbon etc. (Freeman, 2003). However, the economic value can be significant with how much the consumer is willing to pay for them (Freeman, 2003). Irrespective of the market value, people are ready to spend their time and money to use parks (Lockwood, 1995). Applying the monetary evaluation form, the HP public value is based on the local, regional or national economic situation of the direct and the indirect value (see Fig.1.1). the use value would be income which as the direct and the induced use value of the HP arrives at the organizations from which the HP visitors purchase services. If the HP is little used or not used at all, it is impossible to obtain sufficient primary data for calculating the direct value. In such cases the secondary data may be used. To determine the use value of tourism resources in the future M. Freeman recommends using the corrected transfer value of the direct and the indirect value forms (Freeman, 2003; Navrud, 2009). The non-use value of the parks (see Fig.1.1) is based on the so-called existence value of the park, which is an attempt to determine costs in the ethical and aesthetic aspect the value is the nature itself and the man s duty is to preserve the aesthetic value of the nature for future generations, with this understanding the inheritance or heritage value of the park. Thus, it gives benefit for the entire society or the public value in the future. Therefore the potential value of the park sometimes is evaluated with a simplified economic approach, mainly using surveys or interviews with the aim to find out the consumer s Willingness to Pay (WTP). Taking into consideration the multidimensional character of the HP public value and lack of HP data, the author of the present research pays attention to the component of the public value of parks the individual value, finding out that 81

82 HP have not only the heritage, but also the recreation value. By definition, recreation is the renewal of the individual s physical, mental and emotional abilities in their leisure time, it also possesses an educational function (Rekreācijas termina..., 2012), which corresponds to the use of HP as a heritage. The recreation value of the visitors of the park, incl. tourists, is a component of the HP public value. At the same time, the HP value is also determined by expenditures payment for the park management and governance (Hughes, Carlsen, 2008; The Value of Parks..., 2008). A similar determination of recreation value is based on the direct financial values, on the visitors expenditures and HP management costs (Buultjens, Luckie, 2005). For this purpose, the heritage projects usually apply Costs and Benefits Analysis Method (CBAM). However, in the circumstances of limited statistical data availability for determining the HP value, the author sees the opportunity to apply the public evaluation theory principles base on the potential value of the direct use value and non-use value of the individual value use category (see Fig.1.1), taking into account the HP quality and use and taking into consideration that HP are little used or not used in tourism in NVBS. The determination of the HP public value is complicated by the fact that HP is also evaluated as a value. The link between the value and the quality of the park is complex. For example, a park is very rich dendrologically comprises valuable plants, but it is not taken care of and is not available, then the HP has little value for the local population. It can also be the opposite. Likewise, it cannot be considered that the HP is valueless if it is not demanded in tourism. It means that quality and value are different notions depending on the context and the level of use. The quality of the park can be evaluated only in comparison. In Great Britain it is the country s standard Green flag award, but in New Zealand municipality and private parks that operate in recreation should correspond to international standard criteria for parks (services, funding, governance etc.) (Green Flag Award, 1996; Improving Park..., 2008). It means that it is important to provide a balance between the people s needs and the use and preserving of parks. This was the task for implementing the National Standard of parks (CNTA) in China in 2003 (Classification, Investigation, 2003). Unfortunately, Latvia lacks park standards that would classify parks and their use, as well as would balance their use in tourism not damaging nature and heritage values, at the same time allowing them earn on the investment in their development and maintenance, as well as increasing their public value Use of heritage parks as tourism resources The author analyses the scientific literature and good practice examples in the countries of America, Asia and Europe, expressing her conviction that it is useful to listen to the Chinese scientists Xiao-Long Ma, Chris Ryan, Ji-Gang Bao s statements about the differences between the opinions of the Western world and 82

83 the Chinese about the park values. From the point of view of Western scientists, the goals of a park are related to two values preserving and use (Ma, 2009). That, in turn, affects on not only the park but also the political, economic and legal regulation that parks are to comply with (Barros, 2005). The most suitable HP example for Latvia should be found in the experience of China, which adds two more values creating work places in tourism industry and obtaining income (Ma, 2009). In comparison with the Western world, in China the commercial emphasis is more explicit although the commercialisation of the environment is regulated with the park classification, determining their goals for use, comparative evaluation and other planning mechanisms. The author supports taking over this opinion in Latvia because a grater commercial success ensures the inflow of financial resources which can be directed toward environment protection. Another experience of China different from the Western practice is attitude to the untouched nature. The Chinese culture philosophy facilitates humans involvement in the nature if the culture heritage is accordingly evaluated. This philosophy is taken into consideration during the planning process, assessing the value and further use of any park (Ma, 2009). Latvia should support the change of park philosophy, based on the experience of China: 1) to move from the philosophy of preserving and use to a balanced protection and commercialisation of environment and culture heritage of the parks; 2) to allow interfering in the nature, maintaining the environment and culture heritage; 3) to develop tourism chain for the use of HP as tourism resources. In China, like in Latvia, parks may overlap, i.e., simultaneously be in the category of national protection, heritage, nature and ecological park (Ma, 2009). In Europe problems are created by the inability to differentiate between a nature park and a (culture or nature) heritage park. The parks studied in the Ph.D. Thesis are HP, but at the same time they are also located in the protected nature territory category biosphere reserve. Due to such overlapping of the park categories, their owners, hirers and other service providers and users in the parks have to follow the development and use requirements of such category parks. However, the author considers that there should be not only a certain definition of the park categories, but also the classification of their use because planning of the further use of the park resources depends on that. Despite the found drawbacks, scientific literature frequently looks at the classification of parks and its related problems: 1. in various countries there are differences in the division of parks based on their names, categories, classes, size, impact area a.o. characteristics; 2. there are differences in the application of HP evaluation and classification methods; 3. there are obstacles of the after-classification period of parks. 83

84 For example, the situation in Latvia and Lithuania is similar to that of Europe, however there are significant differences between both countries. Lithuania has 30 regional category parks (Lietuvos Respublikas Seimas..., 1992). A regional park provides different and broad management and spatial planning areas which can cause regionally significant economic, environmental and social contributions. Such a classification of parks also corresponds to the USA standards. Latvia does not have a regional park category in such understanding. In Latvia the division which is based more on landscape architecture is accepted in regional parks, parks of local significance, parks of manors or castles. Latvia lacks an overview of HP from the tourism resources perspective, statistics and long-term tourism policy vision. The lack of park classification, standards, determination of park value does not allow evaluating the efficiency of the financial resources invested in HP either. Going back the experience of China in classifying heritage parks, the author marks the solution to the obtaining of primary and secondary data the classifier of parks or National Standard (Classification, Investigation and Evaluation, 2003). Such a solution should also be introduced in Latvia although it may cause several after-classification problems for parks. For example, dependence of tourism development on the administrative capacity, fragmented park management and lack of integration, duplicating activities, population s dissatisfaction a.o. (Cai Zhan Zheng Zhenhua, 2010). Thus, the classification of parks should be performed after a comprehensive investigation of the parks, determining the park category, scope, area of impact etc. creating an individual passport for every park. Whereas, in Great Britain the organization Towards an Excellent Service (TAES) advises to use parks as a continuous improvement cascade, which is systematically monitors but the international enterprise Accenture deals with determining also the HP public value using a patented model (Park and Open Spaces, 2007; Capturing, 2006). Unfortunately, the use of this model is not applicable to Latvia because it is not economically viable as HP are small, are little uses or are not used at all. 2. LEGAL, NORMATIVE AND INSTITUTIONAL SUPPORT FOR HERITAGE PARKS AS TOURISM RESOURCES The chapter comprises 23 pages, 5 figures, 1 table and 7 appendices. Article 115 of Satversme of the Republic of Latvia provides that the state protects everyone s right to live in a favourable environment, [..] taking care for its preserving and improvement (Latvijas Republikas Satversme, 1993). Within the context of the Ph.D. Thesis environment should be perceived as created by HP. The author explains how the rights stipulated by the above Article of 84

85 Satversme of the Republic of Latvia on preserving and improving the environment are implemented by answering to the following questions: 1. What institutions affect the use and public value of HP? 2. What is the effect of institutions on the use and public value of HP? 3. What laws and regulations affect the use and public value of HP? 4. What is the impact of the laws and regulations on the use and public value of HP? For this purpose the research of the political framework for the use and public value of HP as tourism resources was performed. It is based on C. Hall s tourism planning and policy correlation analysis approach (Hall, 2008). Thus the support mechanism of the law proposers and decision makers for the use of HP in tourism was revealed, as well as the direct or indirect support of the ministries of the Republic of Latvia and their subordinate institutions (see Fig. 2.1). Direct support Indirect support Ministry of Culture Ministry of Environmental Protection and Regional Development State Inspection for Cultural Heritage Nature Conservation Agency Spatial Planning Department Ministry of Agriculture JSC Latvijas valsts meži State Forest Service Ministry of Economics Latvian Tourism DevelopmentAgency Tourism Department Source: author s designed figure Fig.2.1. The support of MoC, MoEPRD and MoA, as well as their subordinate institutions' for the use of HP in Tourism. Also, those laws and regulations that, in the author s opinion, have an impact on NVBR HP use in tourism and public value are considered. To evaluate if there exists an HP related, arranged and coordinated legal and normative basis, the author also adopts J. Fizpatric s summative evaluation approach for the 85

86 public value of political documents. According to it, the viability of statements included in the political document is evaluated, incl. correspondence to the reality and expansion. It allows evaluating the criteria (tourism commercialization, infrastructure, activating, HP management and use, involvement of local governments, nature protection, culture heritage value and protection) based on the go/no go principle (Fizpatric et al., 2004). The quality of the documents is not assessed in the Ph.D. Thesis, but the direct or indirect relation of the ministry of the Republic of Latvia and the impact gradation on HP is, evaluating their use in tourism and the public value from the highest (AAA) to medium (A), assigning one point for every correspondence of the criterion to the legal and normative document. In the following part of the research, the laws and regulations of four ministries of the Republic of Latvia - the Ministry of Culture, the Ministry of Environmental Protection and Regional Development, the Ministry of Agriculture and the Ministry of Economics (MoC, MoEPRD, MoA, MoE), as well as their subordinate institutions that directly or indirectly impact on the HP as tourism resources, their use and public value is evaluated. The MoE political framework is evaluated identically to the ones of the MoC, the MoEPRD, the MoA but its relation is with tourism industry not with HP as culture and nature heritage Ministry of Culture and its political framework The MoC is responsible for the culture heritage (see Fig.2.1). the MoC is the leading national administration authority that includes protection of culture monuments as a subdivision, develops draft legal documents and policy planning documents regulating the operations of the culture industry. The operation direction of the MoC that affects HP is preserving, protection, research and availability of culture heritage, which in total strengthens national identity (LR Kultūras ministrijas..., 2012). The MoC has vast opportunities to impact on the process of preserving and use of HP, which is indicated in the Ministry s goal and the operation direction of the State Inspection for Heritage Protection (SIFHP), which is its subordinate organization. The SIFHP is the direct administration authority that implements the national policy regarding the protection of culture monument and that has a direct relation to HP (Valsts kultūras pieminekļu..., 2004). However, during the recession the reduction of the state funding has significantly affected the work of not only SIFHP, but also HP, reducing the opportunities to fully execute the tasks provided by international conventions and other liabilities of the RL regarding culture heritage. The situation is reflected in the development of policy documents and normative documents. For example, Article 1 of the Universal Convention of the European Council on Culture Heritage Value for Public (EVPK) (2006) or the public value defines three goals related to this Ph.D. research: 86

87 1) rights to culture heritage shall be considered part of rights to participate in culture life, which are provided by the UNO Universal Declaration on Human Rights (1948); 2) to admit the responsibility of the individual and the society for culture heritage (Par Eiropas Padomes Vispārējo..., 2006); 3) to emphasise that the main goal of both preserving and sustainable use of culture heritage for the public benefit is ensuring human development and quality of life (The Universal Declaration..., 1948; Par Eiropas Padomes Vispārējo..., 2006). Unfortunately, the action directions of the action plan of the Basic Statements of National Culture Policy ( ) (2006) are concentrated on the support of such objects as National Library of Latvia, museums a.o. objects. HP have not had and are not planned any measures (LR Kultūras ministrijas..., 2012). It does not quite correspond to the provisions of Article 10 of the EPVK (2006) that to use fully the potential of culture heritage as an economic development factor the understanding about culture heritage and the use of its economic potential should be increased (Par Eiropas Padomes Vispārējo..., 2006). The author also indicates to that. In general, having evaluated the HP related culture environment protection normative documents, the author concludes that out of the 14 evaluated documents, two Universal Convention of the European Council on Culture Heritage Value for Public (2006) and the Regulation No.474 of the CM of Regulations on the accounting, protection, use, restoration of culture monuments, state firsthand purchase rights and assigning a status of an environment degrading object have the highest (AAA) impact on HP, while other five have a high (AA) impact Ministry of Environmental Protection and Regional Development and its political framework The MoEPRD is responsible for the nature heritage (see Fig.2.1). The MoEPRD is the leading national administration authority regarding the environment protection, regional development planning and coordination, municipality development and supervisions, territory development planning and land administration areas. The MoEPRD operates based on the Statutes, Declaration of CM and other legal documents. The MoEPRD competence includes participation in developing, coordinating, supervising and implementing the national development, land policy, regional policy and spatial policy documents a.o. functions to attain the goal development of Latvia as a sustainable, productive and attractive space for life of its inhabitants, using the special development potential of each region (Vides aizsardzības un reģionālās..., 2011; Vides aizsardzības un reģionālās..., 2012). 87

88 Out of 18 departments of the MoEPRD, the one which is directly related to HP is the Department of Nature Protection (DNP) (see Fig.2.1), which forms the nature protection policy, providing the nature protection goals for priority protected nature areas and their integration and management.. The DNP has four regional structural units, one of which is Vidzeme regional administration which oversees the SPNT of the entire region, incl. then territory of NVBR (starting from ). The author indicates that the restructuring of the DNP was performed partly due to financial considerations, therefore the impact of the mentioned organizational structure changes on the functioning of NVBR has not been evaluated yet. However, regarding HP, the operation of the DNP exhibits drawbacks the accounting of the visitors of NVBR 18 is not performed, the HP values are not emphasised (except Braslavas and Valtenbergu HP), nor their use is. The competence of the Nature Tourism Infrastructure Division of the DNP does not comprise requirements to deal with tourism monitoring but the regulation of the DNP provides it, when evaluating the effectiveness of the implemented measures. The responsibility of the Nature Tourism Infrastructure Division of the DNP is only linked with the infrastructure development (Dabas tūrisma infrastruktūras..., 2010; DAP administrācijas..., 2011; Vilciņa, 2012). To facilitate general harmonic development, measures that strengthen its economic and social cohesions should be taken (The Treaty establishing..., 2006). In this context among the international documents important for Latvia regarding HP are European Spatial Development Perspective (ESDP) (1999), as well as Visions and Strategies around the Baltic Sea (VASAB) (2010). Providing sustainable development to specific territories refers to HP of NVBR, as well as development of the cross-border green network, including culture landscapes, as well as diversification and enhancing of rural territories (Vision and Strategies..., 2005). It complies with the Law on Regional Development (2002), whose goal is to facilitate and provide a balanced and sustainable development of the country, observing the peculiarities and opportunities of the entire country s territory and its parts, to reduce unfavourable differences between them, as well as to maintain and develop the features and development potential characteristic for the nature and culture environment of each territory (Reģionālās attīstības likums, 2002). Whereas, the NDP 2020 as the action plan of Sustainable Development Strategy of Latvia (Latvija 2030) emphasises the significance of the identity, sense of belongingness and development of culture space, which are related to the HP public value and use (Nacionālās attīstības plāns..., 2012; Jankovskis et al., 2012). 18 The accounting of visitors in NVBR Randy plavas performed in 2010 was technically unsuccessful (Klepers et al., 2013). 88

89 In general, having evaluated nine normative documents approved by the MoEPRD that affect HP, it has been stated that the Law On North Vidzeme Biosphere reserve of has the highest impact (AAA), which is provided by the significant amendments of the territory of NVBR in the protection status has been changed, leaving landscape zone and neutral zone. The HP of NVBR are mainly located in the landscape zone, but the inhabited territories in the neutral. Whereas high impact (AA) was assigned to three documents Ministry of Agriculture and its political framework The MoA supervises the state administration of forestry, which creates and implements conditions for attaining common goals of Forest policy. The performance of the MoA subordinate institution State Forest Sevice (SFS), and state owned business organization s/c Latvijas Valsts meži (LVM) indicate to an active support for preserving and using HP. (Sabiedrībai nozīmīgu vietu..., 2010; Projekts Kultūras..., 2012; Par programmu mantojums..., 2012). Whereas, in s/c LVM one of the types of business activity is entertainment and recreation activity, developing active recreation opportunities in forests, developing free of charge recreation places also in parks (Akciju sabiedrības Latvijas..., 2010). More than 10 parks are located in the territory of s/c LVM, four of them are HP Manor parks. Parks are a public value, [..] they are managed as places of public significance, according to s/c LVM strategic goals - to maintain nature variety, to develop considerate attitude of society to the environment, to be a responsible and trustworthy member of society (Krastiņa, 2011; Inne, 2012; Ārente, 2012; Latvijas valsts mežu..., 2010). The author emphasises the role of the SFA and s/c LVM, which are subordinate to the MoA, in distinguishing the public value of parks, incl. HP, in education and upbringing of society. Indirectly the use of HP in tourism and their public value is supported by the goal of the National Development Plan of Rural Areas of Latvia ( ) (2009). The plan provides steps for improving the rural landscape, thus affecting HP as part of the landscape and their use in tourism (Par aktualizēto Latvijas lauku..., 2009). Whereas the goals of the Rural Development programme of Latvia ( ) (2009) are facilitating tourism activities, improvement of the infrastructure and support to the creation and development of enterprises (Latvijas lauku attīstības..., 2009). In general, having evaluated the HP related normative documents of the MoA, it has been concluded that four of the analysed documents - Law on Forests (2000), Regulations No.819 of the CM of Procedure on Establishing Parks and their Basic Management principles (2006) and the related Regulations No, 472 of the CM of Procedure on Establishing Parks and their Basic Management principles (2006) have the highest (AAA) impact on the HP. 89

90 2.4. Ministry of Economics and its political framework for tourism development MoE is the leading state administration authority regarding economic policy, it is also responsible for the development and implementation of tourism policy. The Tourism Unit of the Department of Business Competitiveness of the MoE is responsible for tourism. Latvian Tourism Development Agency (LTDA) is subordinated to the MoE and it is responsible for implementing the national tourism policy. Its main task is to enhance the recognition of Latvia as an attractive and safe destination of tourism, as well as to develop recommendations for improving the normative documents for tourism development, based on the research of the local and international tourism market (Tūrisma attīstības valsts..., n.d.). Thus, LTDA can also influence the HP development. Whereas the LTDA Consultative Council (LTDA CC) is a fellow, consultative and coordinating state institution that facilitates the development and implementation of the national tourism policy. The Council decisions are of a recommending character but it can propose to form work groups and commission for solving any issue important for the tourism industry (Latvijas Tūrisma konsultatīvās..., 2003). In the author s opinion the LTDA CC has the possibility to impact the development of tourism policy and it can affect positively the involvement of HP in tourism, as well as increase their public value because representatives from the ministries, professional and tourism related associations and representatives regulating planning, incl. Association of the Castles and Manors of Latvia (ACML), Rural Tourism Association of Latvia Lauku ceļotājs (RTAL LC), different providers of tourism information - tourism information points (TIP), tourism information centres (TIC) and bureaus (TIB) work in it (Tūrisma informācijas..., 2012). The development of tourism in the European Union (EU) is based on the Charter of Sustainable Tourism or Agenda 21 (1996) and Hague Declaration on Tourism (1989). They are binding also for the national tourism policy of Latvia. at the national level tourism industry is based on the Law on Tourism (1998) and two action policy documents Marketing Strategy of Latvia Tourism ( ) (2010) (due to limited funding it is not approved by the CM) and Basic Statements of the Development of Tourism in Latvia ( ) (2008). There are no more recent tourism development planning documents but the strategic goals of tourism in Latvia have also been included in other documents which refer to the country s external affairs, attracting investment, development of the coast a.o. In addition to national tourism policy and normative documents for the development of tourism, there are also normative documents of regional and local importance territory planning and their explanations, development programmes, conceptions and strategies. 90

91 In general, evaluating 10 HP related MoE documents, the author concludes that four documents have the highest impact priority (AAA) on the development of tourism: 1. Helsinki Commission (HELCOM) Recommendation of the Baltic Sea Environment protection Commission 21/3 On Sustainable and Environmentally Friendly Tourism in the Coastal Area of the Baltic Sea (2000) (Sustainable and Environmentally, 2000); 2. Recommendation of the European Council (EC) On Facilitating Tourism as a Factor for the Sustainable Development of Culture Heritage (2003) (Recommendation Rec (2003)1 of the Committee, 2003); 3. Law on Tourism (1998) (Tūrisma likums, 1998) and 4. Marketing Strategy of Tourism in Latvia ( ) (2010) which underlines the culture tourism and its resources - manors and their parks (Latvijas tūrisma mārketinga..., 2010). Irrespective of the results of the analysis of the political framework, during the research the author has faced a significant problem tourism development policy is based upon fragmented accommodation, museum a.o. object data which are collected over a short period of time tourism development plans are developed on the basis which is not economically evaluated (Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta ; Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta..., 2011; Bērziņa, 2012). Not knowing even the approximate number of visitors of NVBR and HP and the direction of their flow, it is difficult to conclude about the current economic development of regional territories, public value and use of HP,, thus creating obstacles for a research which is necessary for both entrepreneurs and managers along with development planners of tourism objects. Whereas the management of the Unit of Tourism of the Entrepreneurship Competitiveness Department of the MoE considers that statistical data about tourism in Latvia are sufficient (see Appendix 10). This understanding is radically different from the opinions of TAVA and NVBR local governments specialists (see Appendix 5). The author agrees with the researcher from the University of Oxford D. Dzenivska that in many countries research that have been ordered but whose results have not affected the policy development process have been placed on the shelves in state institutions, and it has various reasons political decision making, insufficient coordination, imprecise problem definition etc. and adds lack of administrative competence Total assessment of the analysed legal and normative documents The Ph.D. research analysis 39 international, European, national and regional level documents that directly or indirectly refer to the use of HP and their public value. The MoA and MoE have the largest number of documents which affect HP with the highest priority (AAA) 16, but the MoC has 14. In total, out of all the legal and normative documents with the highest (AAA) and the high effect 91

92 priority (AA) 54% of the documents of all four ministries MoC, MoEPRD, MoA and MoE refer to HP. Evaluating the themes of the laws and regulations approved by the ministries of the Republic of Latvia (see Fig.2.2) then largest number of approved documents relates to the heritage value, protection, management and use, resp. it corresponds to the HP public value and use. Source: author s designed figure and calculations Fig.2.2. Summary of the laws and regulations of the MoC, MoEPRD, MoA and MoE related to the HP theme. Taking into consideration that HP is both culture and nature heritage, the importance of the themes of the nature protection laws and regulations and coordination between the ministries of the Republic of Latvia is understandable. HP is tourism resources, therefore laws and regulations on tourism themes are important, and they comprise infrastructure support to tourism, development of tourism and its commercialisation. However (see Fig.2.2), the disproportion of laws and regulations between the themes of tourism activation, commercialisation, infrastructure and the protection of culture heritage values can be observed. As emphasized in the EC recommendation On facilitating tourism as factor for the sustainable development of culture heritage, responsibility about preserving and use of culture heritage should be divided between political leaders, inhabitants, culture heritage experts, owners and managers of culture heritage sights and tourism professionals. Looking from this perspective, the ministries of the Republic of Latvia and their subordinate institutions are legal entities that are responsible for preserving and use of HP culture and nature heritage, incl. tourism (Recommendation Rec (2003)1..., 2003). Evaluating the support of the ministries of the Republic of Latvia and their subordinate institutions to the use of HP in tourism, the author found the support of all four ministries. The direct support of the MoEPRD in the management and administration of DAP protected nature territories. An indirect support of the 92